Panorāma

T. Mejai atkal neuzticības balsojums

Panorāma

Panorāma

«Sistēmas bērni» – bērnu oāze vai izolēta sala?

Grūti audzināmos pusaudžus «izsūta» uz Krievijas pierobežu

Kopš sabiedriskie mediji vērsuši uzmanību “sistēmas bērniem” jeb ārpusģimenes aprūpē dzīvojošajiem nepilngadīgajiem, atklājies daudz nepatīkamu  faktu un amatus zaudējusi ne viena vien amatpersona. Tomēr sistēmā joprojām ir caurumi. Saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem LTV “Panorāmas” rīcībā ir nonākusi informācija par kādu pusaudžu pāraudzināšanas iestādi, un radušās aizdomas, vai ar pusaudžiem, kas tur nokļuvuši, lai koriģētu viņu antisociālo uzvedību, vispār kāds nodarbojas, kā arī par to, vai tiek nodrošinātas izglītības iespējas.

Vieta, uz kuru vismaz 16 Latvijas pašvaldības izsūtījušas tā sauktos grūti audzināmos pusaudžus, atrodas pie Latvijas - Krievijas robežas, Ludzas novadā Istalsnas ciemā. Tas ir mazapdzīvots ciems pierobežā, Ludzas novadā. Tam apkārt plešas meži, bet pašā ciemā apdzīvota vien daļa ēku. Pamatojums pusaudžu izsūtīšanai – uzvedības korekcijas programma. Taču, ko šie pusaudži tur dara un vai viņu koncentrēšana nomalē patiešām dod labumu šiem bērniem un vēlāk arī sabiedrībai?

Daudzus gadus Istalsnā darbojies bērnu nams. Pēc tā slēgšanas Ludzas pašvaldība ēku iznomājusi privātam pakalpojumu sniedzējam SIA “Bērnu oāze”. Bijušā bērnunama telpās izmitināti pusaudži, arī tādi, kas pārkāpuši likumu. Iemesli, kuru dēļ bērni nokļuvuši te, ir dažādi.

"Vecākiem atņēma aprūpes tiesības. Mani vispirms aizsūtīja uz Cēsīm un tad šurp," teica kāds “Bērnu oāzes” iemītnieks.

2017. gadā Istalsnas filiālē reģistrēti 37 bērni no 16 novadiem. Daži bērni vesti 580 kilometrus no iepriekšējās dzīvesvietas. Bērnu vidējais uzturēšanās ilgums iestādē ir divi trīs gadi, daudziem līdz pilngadības sasniegšanai.

Lai koriģētu nepaklausīgo pusaudžu uzvedību, SIA “Bērnu oāze” daudzus gadus darbojās punktu sistēma –  par labu uzvedību punktu skaits vairojās, par pārkāpumiem samazinājās. Pie zināma punktu skaita bērni var iet ārpus teritorijas, audzinātājam pasakot, bet pirmais brīdis bija tāds, ka pārvietoties varēja tikai ar audzinātāju pieskatīšanu, skaidroja SIA “Bērnu Oāze” direktore Inga Štokmane.

Savukārt bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norāda – uzvedības traucējumi nav iedzimti. Vislielākie panākumi tos labot, ja strādā ar bērnu agrīni, līdz piecu gadu vecumam. Taču arī lielākiem bērniem ir iespējams palīdzēt. Šim darbam, vēlams, jānotiek vidē, kur viņš dzīvo. "Nav vispār nekādu pierādījumu par to, ka tādas nu, teiksim, slēgta tipa korekcijas iestādes, ka tas varētu dot vispār kaut ko labu," norādīja Bezborodovs. Atsevišķos gadījumos, kad bērna uzvedība ir bīstama, pasaulē tiekot praktizēta arī terapija kopienās.

"Kā kopienas tipa, kā tāds alternatīvs ģimenes variants, kur ar pusaudžiem ļoti intensīvi nodarbojas, kur viņi saņem to psiholoģisko palīdzību, uz traumu orientētu psihoterapiju, grupas terapiju. Kur viņi tiek intensīvi iesaistīti kaut kādas jēgpilnās aktivitātēs un notiek tur, kur viņi saņem izglītību," akcentēja Bezborodovs.

Taču "Bērnu oāzē" daļai pusaudžu uzvedības korekcijas programma ilgstoši nozīmējusi pilnīgu izolāciju no sabiedrības, ierobežotu saziņu ar pasauli žoga otrā pusē, ierobežotas iespējas iegūt izglītību un ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā. Vairāki bērni, kas dzīvojuši “Bērnu oāzē”, to raksturo ar vārdiem – ļoti īpatnēja vieta.

Liela daļa audzēkņu pie pirmās iespējas aizbēg un ilgstoši atrodas policijas meklēšanā. Iestāde tikmēr turpina saņemt no pašvaldībām daļu naudas par bērnu.

Viens no bērniem, ar kuru sazinās "Panorāma", sākotnēji baidās runāt. Vēlāk raksta –

“Kādu laiku tur strādāja audzinātājs, kas sita bērnus un nāca dzēris. Viņš tur vairs nestrādā. Tur ir mājas apmācība. Bērniem, kas tur dzīvo, ir bail. Mums visu laiku draudēja.”

Cits bērns ir runīgāks, apstiprina iepriekšējā runātāja minēto par bijušo darbinieku. Bērna balss runājot brīžiem aizlūst. Lai neatklātu bērna identitāti, raidījumam sarunu ierunāja cits cilvēks.

"""Oāzē"" ir vairāk konfliktu, tur audzinātāji reāli bērnus apsaukā. Pat pati direktore, un, ja tur kaujas, audzinātāji stāv un skatās, viņiem ir vienalga. Tāpat kā vadītājai. Viņai ir vienalga, kas notiek ar bērniem. Neviens tur negrib atrasties, jo tur nav ko darīt. Tu vienkārši visu laiku sēdi savā istabā un skaties uz griestiem. Internets, viņi savāc internetu. Nekā nav. Nodarbības, nekā nav," paudis kāds no "Bērnu oāzes" iemītniekiem.

Kad Latvijas Televīzija ierodas iestādē, tā izskatās spodra un sakārtota. "Panorāmu" sagaida SIA “Bērnu Oāze” īpašnieki - Inga Štokmane un Sergejs Maksimovs. Viņi nav laulāti, bet dzīvo kopā. Viņiem piešķirts arī viesģimenes statuss, un abi izgājuši audžuģimeņu apmācības kursus. Pašlaik vietējā bāriņtiesa apturējusi audžuģimenes statusa piešķiršanu, kas katram atsevišķi ļautu uzņemt 6 bērnus. Maksimovs iepriekš vadījis dažādas nu jau likvidētas biedrības. Pēc izglītības viņš ir psihologs. Viņš norāda, ka tieši viņš šiem bērniem nodrošina psiholoģisko palīdzību.

Maksimovs stāsta, ka ar dažiem bērniem strādājot gandrīz katru dienu. "Ar dažiem bērniem [nepieciešams] periods, lai nodibinātu kontaktu," sacīja vīrietis. Bērns, kas iestādē nodzīvojis vairākus gadus, gan sarunā norāda, ka psihologs ar viņu nav strādājis. Sergejs Maksimovs arī norāda, ka uzvedības korekcijas programmai esot labi rezultāti, bērni iegūstot izglītību un atgriežoties savās pašvaldībās.

Pēdējo mēnešu laikā “Bērnu oāze” piedzīvojusi vairāku pārbaudošo iestāžu vizītes. Tostarp izglītības kvalitātes valsts dienests jau atklājis vairākus pārkāpumus, kas varētu liecināt, ka daudzi bērni ilgstoši nav mācījušies.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti