Dungodams komponista Andra Eniņa dziesmu no savulaik spēlētās Lieldienu izrādes, Liepājas ceļojošā leļļu teatra aktieris, režisors, lugu autors un leļļu meistars Pēteris Trups ar kaltu un āmuru zīmju stabā iekaļ kārtējo spēka zīmi.
Lai gan 26 gadi veltīti teātrim un tikpat daudz iestudētu leļļu lugu, tomēr paralēli tam jau sen bijusi iecere veidot ko latvisku un paliekošu nākamajām paaudzēm. Pandēmijas laiks, kad nenotiek izrādes, ir kā radīts, lai īstenotu savas vēlmes.
"Divas paaudzes ir izaugušas ar mūsu izrādēm, un tas viss ir izgaisis, tas ir gaisīgs. Tu esi strādājis, bet nekas nepaliek. Šeit šis paliks," sacīja mākslinieks.
Trups sacīja, ka zīmju stabs ir nodeva senčiem. Tas tiek veidots no 11 metru augsta simtgadīga ozola, kas noskatīts Priekules novada mežos.
No daudzajām latvju zīmēm stumbrā tiek iekaltas divpadsmit pašas spēcīgākās – materiālajam, līdzvara un garīgajam līmenim.
Staba galā būs Dieva zīme un Māras trīsstūris, kas kopā veidos puzuru – pasaules kārtības modeli.
"Šeit būs josta, nu kā bez jostas, bez tās nekas nenotiek. Un tad, kad stabs tiks iestādīts zemē, tad šeit apkārt būs akas zīme, jo visas zīmes sākas no punkta, no centra. Šīs zīmes līdzsvars būs tieši centrā – akas zīmē," stāstīja Trups.
Darbs pie zīmju staba izveides aizsācies decembrī, pirms tam aptuveni gadu veikts izzinošais process un tapis pats projekts, pieaicinot arī seno baltu zīmju speciālistu Ingu Freibergu. "Mūsu laikā pietrūkst mazliet senču zinības, senču gudrību pietrūkst," uzskata aktieris.
Zīmju stabs būs centrālais objekts latvju dzīvesziņas vietā Grobiņā, Alandes upes krastos, un tas taps šajā pavasarī.
Šeit plānots arī akmens labirints, uguns rituāla un kopā būšanas vieta, radot vienotu enerģētiskās attīrīšanās, miera un līdzsvara kompleksu.
