Ziemeļu transporta koridoru savulaik Rīgas domes ierēdņi raksturoja kā vērienīgāko transporta infrastruktūras objektu, ko tuvākajā laikā būvēs Rīgā – tas spēs reāli uzlabot satiksmi pilsētā un pozitīvi ietekmēs kravu loģistiku. Tā būtu gandrīz 30 kilometru gara maģistrāle, kas sāktos ap Juglu no A2 autoceļa, apietu pilsētas centru, šķērsotu Daugavu un noslēgtos pie jūrmalas Priedainē. Projekts iekļauts pilsētas attīstības plānā. Taču Ziemeļu koridora projektu nobīdīja malā, kad tā laika politiķiem izdevīgāks kļuva Dienvidu tilta projekts. Trīs domes sastāvu laikā izdevās to „uzraut" tādēļ, ka veikli finansisti un juristi ar domnieku atbalstu izveidoja ļoti dārgu finansēšanas modeli. Vēl gan jābūvē 4.kārta.
Ziemeļu šķērsojuma priekšizpēti dome sāka jau 90. gadu beigās, kad pilsētu vadīja Andris Bērziņš, vēlākais ministru prezidents. Toreizējie plāni bija – tiltu vai tuneli uzbūvēt jau 2003. gadā. Pie varas tiekot Bojāra–Kreitusa koalīcijai, iepriekšējās iestrādes tika nokritizētas, sākās ilgstoša tiesāšanās Ziemeļu šķērsojuma būvuzraudzības pretendentfirmu starpā.
Kādu laiku domē bija institūcija, kura uzraudzīja galvenokārt Dienvidu tilta būvniecību, formāli tai vajadzēja virzīt arī Ziemeļu koridora lietas. Vēlāk nodibināja īpašu Ziemeļu koridora attīstības biroju.
2010. gadā dome svārstās starp augstā tilta vai iegremdētā tuneļa izvēli un nolemj vēlreiz izstrādāt skices tunelim. Kopumā bijušas 30 Ziemeļu koridora izpētes , ietekmes uz vidi un nekustamo īpašumu novērtējumi. Tos veikuši gan Latvijas, gan ārvalstu firmas par Eiropas, pašvaldības un valsts līdzekļiem. Cik naudas iztērēts kopumā – to attīstības departamentā precīzi nevarēja pateikt, bet 2010. gadā lika lēsti 11 miljoni latu. Vai Daugavas šķērsojums būs tilts vai tunelis – tas nav skaidrs vēl šodien.
Otra lielā nepieciešamība, par kuru domnieki skandē jau 10 gadus, ir auto stāvlaukumi pie pilsētas robežas, kur tos bez maksas novietot, tālāk braucot ar sabiedrisko transportu. Savulaik domē bija īpaša struktūrvienība, kas kārtoja zemes juridiskās lietas stāvlaukumiem.
„Park&Ride" jeb stāvparku ideja pašvaldībā nav aizmirsta – pirmā autonovietne jau kādu gadu eksistē, un tā ir Ulbrokas ielā. Tā gan sākotnēji nav bijusi kā stāvparks, bet kā autonovietne mikrorajona iedzīvotājiem. Bezmaksas tā ir tikai e-talonu lietotājiem ar noteiktiem nosacījumiem.
