Balsojot par uzticības izteikšanu tieslietu ministra amata kandidātam, Bērziņu atbalstīja 55 deputāti. Savukārt pret to balsoja „Saskaņas centrs”, kurš jau pauda, ka Bērziņam iepriekš bijusi iespēja veikt reformas nozarē.
Skaidrojot savas prioritātes ministra amatā, Bērziņš norādīja, ka cer pabeigt iesākto maksātnespējas reformu un mainīt šķīrējtiesu regulējumu, kā arī izveidot uzturlīdzekļu nemaksātāju reģistru.
Jau trešo reizi tieslietu ministrs
Gaidis Bērziņš
Gaidis Bērziņš bija tieslietu ministrs Aigara Kalvīša valdībā, kuru apstiprināja 2006.gadā, kā arī Ivara Godmaņa valdībā, kuru apstiprināja 2007.gadā. Tieslietu ministra amatu viņš ieņēma arī Valda Dombrovska vadītajā valdībā kopš 2011.gadā, taču 2012.gadā viņš no amata atkāpies, jo viņam un premjeram bija pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu.
Par tieslietu ministru Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš ir kļuvis jau trešo reizi. Iepriekš šai amatā viņš ir strādājis trīs premjeru vadībā - Aigara Kalvīša, Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska valdībās. Bērziņš bijis valdībā gan tā dēvētās „lietussargu revolūcijas” un 13.janvāra grautiņu laikā, gan tajā atkal nonācis, veidojot tā saukto „reformu un tiesiskuma koalīciju”.
Agrāk Bērziņš darbojies kā zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators. Bērziņa lielo pieredzi savā runā pieminēja arī premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība): "esmu pilnībā pārliecināta, ka viņam piemīt visas nepieciešamās zināšanas un izpratne par nozarē notiekošo, lai viņš uzreiz varētu ķerties pie darba un paveikt pēc iespējas vairāk līdz oktobrī gaidāmajām vēlēšanām."
Straujuma arī uzskaitīja vairākas valdības rīcības plānā minētās lietas, kas jaunajam tieslietu ministram būs jāpaveic: „Lai vairotu sabiedrības uzticību tiesu varai, ir jāturpina tiesu sistēmas reforma un tiesu darba efektivizācija. Uzņēmējdarbības vides pilnveidei jāturpina darbs šķīrējtiesu darbības tiesiskā regulējuma uzlabošanā, pabeidzot Šķīrējtiesu likumu un Maksātnespējas likuma normu pieņemšanu Saeimā. Maksātnespējas procesa efektivizācijas jomā jo īpaši jāstrādā attiecībā uz galvojuma institūtu un fizisko personu saistību dzēšanu, kā arī maksātnespējas administratoru profesijas reformu.”
TM parlamentārais sekretārs - Jānis Iesalnieks
Uzreiz pēc balsojuma Bērziņš apstiprināja, ka par parlamentāro sekretāru viņš iecels partijas valdes locekli, Saeimas frakcijas vecāko konsultantu Jāni Iesalnieku.
Iesalnieka publiskie izteicieni tviterī gan bieži ir raisījuši neizpratni. Bērziņš gan uzskata, ka Iesalnieks esot labojies: „Kas attiecas uz tādiem varbūt senākas pagātnes izteicieniem, tad Iesalnieka kungs nekandidēja šajā vēlēšanās un tā bija viņa atbildība. Domāju, ka šobrīd Iesalnieka kungs ir kā politiķis audzis. Protams, mēs arī pārrunāsim ar Iesalnieka kunga viņa darba pienākumus.”
Puķītes atgriešanos nesola
Bērziņa pirmajā ministra termiņā Ieslodzījumu vietas pārvaldes priekšnieka amatā tika iecelts Visvaldis Puķīte. Drīz pēc tam viņam pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma par labiem darba rezultātiem pirms termiņa piešķirta ģenerāļa pakāpe. Neilgi pirms Bērziņa atgriešanās ministra amatā, Aigars Štokenbergs Puķīti bija atstādinājis no amata, taču disciplinārlietas izmeklēšanu nevarēja pabeigt viņa slimības dēļ.
Pēc ministra nomaiņas Puķīte atlaba un amatu nezaudēja. Tomēr vēlāk Puķīti par pārkāpumiem no dienesta atvaļināja Jānis Bordāns.
Tagad Bērziņš apgalvo, ka Puķīte amatā neatgriezīsies: „Cik man zināms, šī tiesvedība notiek. Taču manos plānos nav mainīt Ieslodzījumu vietas pārvaldes vadību.”
Jau ziņots, ka Bērziņš tieslietu ministra amatā uz diviem mēnešiem aizstās savu priešsteci Baibu Broku (NA), kura nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam, un līdz ar to iesniedza demisijas rakstu premjerei.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) neatklāja pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību. SAB vadītājs Jānis Maizītis paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās, taču ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis SAB lēmumu.
