Baltijas ceļš bija nepārraujama cilvēku ķēde Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas zīmīgā datumā – 23.augustā – caurvija trīs valstis, pieprasot atjaunot to neatkarību. Tieši šajā dienā, tikai 1939.gadā, Vācija un PSRS pārzīmēja Eiropas karti un Baltijas valstis uz 50 gadiem nonāca padomju okupācijā. Bet dienā pirms 29 gadiem 600 kilometru garā divu miljonu cilvēku ķēde pieprasīja brīvību un to arī atguva.
Ar to pašu simbolisko dziesmu "Atmostas Baltija" triju Baltijas valstu deputāti tā brīža deputāti, kuriem mums ir jāpateicas par neatkarību, šodien Likteņdārzā sadevās rokās savā Baltijas ceļā.
"Kā vispār tajā laikā, nepastāvot ne mobilajiem telefoniem, ne e-pastiem, nekam... Tas vienkārši ir prātam neaptverams, kā to vispār varēja izdarīt," atzina bijusī Augstākās padomes deputāte Ilma Čepāne. "Tā bija tiešam izšķiršanās. Tanku klātbūtnē balsojām par to, lai beidzot iegūtu brīvību," sacīja bijušais Augstākās padomes deputāts Ģirts Krūmiņš.
"Man gar Baltijas ceļu bija jābrauc posmā Tallina-Tartu. Bet pats galvenais tomēr bija 20.augustā mūsu lēmums par neatkarības atjaunošanu," vērtēja Igaunijas kluba "20. augusts" prezidents Ants Vētousmē.
Lietuvas neatkarības kluba pārstāvis Vladimirs Jarmoļenko atminējās: "Pie Panevēžiem bija ļoti maz vietas. Sadevāmies tikai ar pirkstu galiņiem. Skrēja mazs puisītis. Un visi teica – "nāc, nāc!" Un vēl ciešāk saspiedāmies." "Tas visus apvienoja. Bija oficiāla trase, bet tik daudzi atzari veidojās! No Panevēžiem uz Šauļiem, no Ukmerges. Cilvēki tūkstoši," piebilda Lietuvas neatkarības kluba pārstāvis Aļģimants Norvils.
Savukārt Likteņdārzā tiks iemūžināti visi, kuri balsoja par neatkarību. Gan pirms 100 gadiem, gan neatkarību atjaunojot. Tieši bruģakmens alejas galā taps piemiņa Latvijas dibinātājiem.
"Ļoti jauki. Tā ir tāda centrālā vieta. Un ļoti labi, ka būs piemiņas akmens, un 1918.gada balsotāji arī beidzot tiks iemūžināti," atzina bijusī Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka.
Tieši šeit arī triju valstu pārstāvji parakstīja aicinājumu atbalstīt izglītību. "Tikai izglītota tauta spēj vadīt valsti. Izglītotie, apgaismotie ļauži 1918.gadā radīja šo valsti, un mēs, gudri, izglītoti 1990. un 1991.gadā atjaunojām šo valsti," piebilda Čebotarenoka.
