Viņš norādīja, ka pašlaik saslimstības rādītāji Latvijā liecina, ka varbūtība sastapt inficētu cilvēku un saslimt ir pietiekami liela.
Pašlaik epidemiologi vidēji dienā strādā ar vairāk nekā 700 jauniem saslimšanas gadījumiem, pirms divām nedēļām tie bija aptuveni 500 gadījumi dienā. Līdz ar to aug arī stacionēto skaits slimnīcās. Kopējā gultu noslodze valstī ir 60% - visnoslogotākā ir Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kur aizņemtas 87% gultas vietu.
Pēdējo 9 nedēļu laikā kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju 14 dienās pieaug, norādīja epidemiologs.
Turklāt jau ilgāk nekā mēnesi vīrusa reproduktivitātes koeficienti pārsniedz 1 – tas nozīmē, ka viens saslimušais inficē vairāk nekā vienu citu cilvēku. Iepriekš šis koeficients bija mazāks par 1, un tad saslimstība mazinājās.
“Tagad mūsu Covid-19 ierobežošanas pasākumi ir vājāki nekā vīrusa spēja tos pārvarēt,” secināja Perevoščikovs.
Viņš arī pastāstīja, ka pašlaik 87% no pārbaudītajiem Covid-19 paraugiem ir tā dēvētais britu paveids. No citiem jaunajiem vīrusa paveidiem iepriekšējā nedēļā atklāts viens tā dēvētais Nigērijas paveids, kas ievests no ASV, savukārt Gulbenes novadā atklāts vīrusa ASV celms, un tas ir vietējais gadījums.
Perevoščikovs arī skaidroja, ka inficēšanās visbiežāk notiek iekštelpās, bet ārā gaisa plūsma var izklīdināt inficētā cilvēka izdalītus sīkus pilienus, turklāt saules ultravioletie stari var ietekmēt vīrusa dzīvotspēju. Taču uz lieliem pilieniem gaisa plūsmas ietekme ir mazāka, un, ja cilvēki ilgstoši uzturas ārā mazāk nekā 2 metru attālumā viens no otra, inficēšanās risks pastāv, norādīja epidemiologs.
Viņš arī pauda, ka risks pieaug arī tādās āra telpās, kas līdzinās iekštelpām, kas ir vairāk norobežotas un kur gaisa cirkulēšana ir ierobežota.
Savukārt lielos pasākumus ārā, kur pulcējas 100 un vairāk cilvēku, kuri komunicē vai dzied, risku mazināšanai būtu jālieto sejas aizsargmaskas, atzina epidemiologs. Viņš gan piebilda, ka gadījumā, ja ārā komunicētu vakcinēti cilvēki, iespēja, ka viņi var inficēties ar Covid-19 ir mazticama, bet, nevakcinētiem cilvēkiem pulcējoties ārā, ja kāds ir inficēts, atmosfēras gaisa kustība nepalīdzēs mazināt riskus, un drošāk būtu, ja lietotu maskas, skaidroja Perevoščikovs.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
