"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Zatlers norādīja, ka viņš, būdams prezidents, premjera amata kandidātu būtu nosaucis jau pirmajā sēdē. Viņš savulaik tā darīja, arī nominējot Valdi Dombrovski. "Ja ir skaidra koalīcija, ja ir skaidrs, kurš ir vadošais spēks šajā koalīcijā, kurš – vadošās partijas līderis, tad tur nevajag neko kavēties," sacīja Zatlers.
Bijušais valsts prezidents uzskata, ka valdības veidošanas process ir ietekmējis Latvijas attīstību.
"Mēs esam zaudējuši valsts attīstībā šos pusotrus mēnešus, varbūt pat divus. Kāpēc? Tāpēc ka – jo ātrāk izveido Ministru kabinetu, jo ātrāk sāk strādāt Saeima. Mums bieži vien liekas, ka tur notiek šī tirgošanās par amatiem. Jā, tā notiek un vienmēr notiks, jo tas ir process, kādā tiek izveidota valdība, lai panāktu līdzsvaru starp politiskajiem spēkiem. Šie amati, kas vēl nav sadalīti, ietekmē to, kā tiek sadalīti amati Saeimā. Līdz ar to [Saeimas] komisiju vadītāji nevar vadīt savas komisijas, ja viņi zina, ka pēc mēneša vai pēc diviem nebūs," pauda Zatlers.
Zatlers uzskata, ka, ņemot vērā to, ka "Jaunās Vienotības" līderis Krišjānis Kariņš veido jau otro valdību pēc kārtas, vilcināšanās valdības veidošanā ir nesaprotama. Zatlers šajā situācijā neredz nekādus ieguvumus.
"Tas datums, kurā tika nosaukts jeb nominēts Kariņš par Ministru prezidenta kandidātu, – nekas īpašs tam datumam nebija. Dienu iepriekš, dienu vēlāk, – tad kāpēc vajadzēja?" neizpratni pauda Zatlers.
Bijušais Valsts prezidents pauda cerību, ka ilgais valdības veidošanas process ļaus tai strādāt efektīvi no pirmās dienas.
Vienlaikus Zatlers ir pārsteigts, ka "nav uztraukuma" par nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu šogad.
"Tehniskais budžets būs no 1. janvāra – kad pieņemsim, tad pieņemsim… Agrāk par to ļoti uztraucās. Tas, protams, rāda mūsu valsts briedumu – mēs varam arī strādāt bez valdības, bez budžeta.
Fakts ir tāds, ka mēs kaut kā nedaudz pavirši izturamies pret savu valsti, pret atbildību, kas tev dota pārvaldīt šo valsti.
Tas mani dara nedaudz uzmanīgu, jo ir viena kaite, kas nogalina visas politikas un valsti, – augstprātība. Ja sākas parādīties augstprātība, tad nekā laba tur nebūs, " atzīmēja Zatlers.
Zatlers neprognozēja, cik ilgi strādās nākamā valdība, taču uzsvēra, ka būtisku lomu spēlēs tas, kā sevi parādīs jaunie ministri bez iepriekšējās pieredzes. Bijušais Valsts prezidents nākamajai valdībai novēlēja strādāt tā, lai tai strīdi ir par praktiskām lietām, nevis par sīkumiem.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri JV, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
NA par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
JV ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
AS ministru amatiem izvirzījis Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni (veselības ministre), kā arī Saeimas deputātus Didzi Šmitu (zemkopības ministrs), Māri Kučinski (iekšlietu ministrs) un Māri Sprindžuku ( vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
