Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmajā kārtā par apmēram 11 miljoniem eiro izbūvētas jaunas sānu tribīnes, dubultojot sēdvietu skaitu. Stadionu oficiāli atklās 28.maijā, stāstīja Elmārs Martinsons.
„Pirmkārt, ir uzbūvēti pilnīgi jauni tribīņu apjomi, pilnībā pārbūvēta līdzšinējā tribīne, būs jaunas gaismas, apziņošana, apskaņošana, skaņas siena,” pavēstīva Martinsons.
“Šis stadions ir daļēji uzbūvēts no jauna, daļēji atjaunots esošais stadions, lai tas atbilstu augstākajām starptautiskajām futbola, vieglatlētikas un arī deju svētku prasībām. Šīs visas trīs galvenās lietas ir savienotas, un principā mēs redzēsim pilnīgi jaunu stadionu, kad nāksim gan uz atklāšanas pasākumu, gan uz pirmajiem vieglatlētikas mačiem un futbola mačiem, kas notiks jūnijā, un, protams, uz centrālo simtgades pasākumu stadionā – uz Deju svētkiem,” sacīja Martinsons.
Daugavas stadionā galvenās pārmaiņas ir jaunas Ziemeļu un Dienvidu tribīnes un pilnībā rekonstruētas Rietumu tribīnes.
Pirmo reizi gandrīz gadsimtu senā stadiona vēsturē izbūvēts arī lifts, ar kuru iespējams nokļūt pašā augstākajā tribīņu zonā.
“Mums ir pilnībā jauns, es teiktu Baltijā lielākais tablo, mums ir skaņu siena, abpusēja skaņu siena, kas sargā mūsu dejotājus no garām braucošiem vilcieniem un Purvciemu no trokšņiem, kas būs stadionā,” jaunieguvumus uzskatīja VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” valdes loceklis Elmārs Martinsons.
Lai arī projekts tapis triecientempā un esot bijis jāizlaipo starp ļoti atšķirīgajām dejotāju, futbolistu, vieglatlētu prasībām, būvniekam esot izdevies iekļauties noteiktajās izmaksās – 13 miljonos eiro ar pievienotās vērtības nodokli, un stadions šobrīd atbilstot arī visaugstākajām futbola prasībām.
“Mums pat brauca UEFA pārstāvji, kas ekspertēja šo stadionu, viņi teica, ka tas ir fantastisks darbs par ļoti ekonomisku naudu,” sacīja Martinsons.
Pagaidām gan skatītāji lietus gadījumā tribīnēs nebūs pasargāti no samirkšanas, jo finansējuma šaurības apstākļos bijis jāizšķiras – vai nu top jumts vai kāda no sporta būvēm. Taču jumta stiprinājumi jau izbūvēti.
Izbūvēta arī konferenču zāle, kas noteikti arī svētkos tiks izmantota.
Jau šajos Deju svētkos būšot būtiski atrisināts arī rēbuss, kā ātrajā koncerta tempā dejotāji nonāk un uziet uz stadiona laukuma.
“Iepriekš mums bija stadionam riņķī tāda augstuma betona mala, kurā bija izzāģēts trīsmetrīgs caurums un tad laika gaitā viņš pārtapa par 6 metru caurumu, caur kuru īsā laika periodā jāizplūst 17 000 dejotāju. Šobrīd mums ir 6 noejas, un šeit varēs ļoti ātri, un galvenais, ka droši dejotāji varēs atstāt laukumu vai uziet uz deju laukuma,” stāstīja Martinsons.
“Es ceru, ka vairāk nebūs šīs traumētās kājas un negadījumi, kas bija katrus Deju svētkus. Pēc gandrīz katra lielā nonāciena bija kāds, kas gāja un lūdza medicīnisko palīdzību,” atzina Martinsons.
Otrdien līdz pēcpusdienai būvniekiem jāpabeidz pēdējie darbi, lai stadionu nodotu īpašniekam, bet ar to pārvērtības stadiona teritorijā nebeigsies. Jau nākamgad nomainīs centrālo laukumu un vieglatlētikas celiņus. Un paralēli turpinās arī darbs pie tā, kāda kopumā 2022. gadā izskatīsies stadiona apkaime, par ko 2016. gada nogalē izsludināts metu konkurss un kas pērnvasar noslēdzās ar diviem otrās vietas ieguvējiem.
“18. maijā ir iesniegšanas termiņš, kurā ir pēdējais gala termiņš, kad ir jāiesniedz piedāvājumi, un tad viens vai otrs no šiem pretendentiem – ar to tiks slēgts līgums,” pastāstīja Martinsons.
Oficiālā stadiona atklāšana un svinīgā lentes griešana kalendārā iezīmēta 28. maijā, un pirmais publiskais pasākums stadionā gaidāms jau nākamajā dienā pēc tās, kad tur notiks starptautiskās vieglatlētikas sacensības Rīgas kausi.
