"Plašāk jāskatās uz drošību. Tā ir cilvēku vēlme dzīvot un saglabāt savus dzīves apstākļus noteiktā teritorijā. Tā nav tikai armija.Tā ir sociālā, ekonomiskā aizsardzība, drošības jautājumi, civilās aizsardzības, darba drošības jautājumi. Ir lietas, kas ir jārisina kompleksi," stāstīja Ķiploks.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā drošības jomā ir daudz darāmā. "Nacionālie bruņotie spēki ir pēdējais bastions, kad valstī nekas cits vairs nedarbojas." uzsvēra Ķiploks.
Runājot par Latvijas drošību, Ķiploks arī minēja, ka NATO noteiktie 2% no iekšzemes kopprodukta nav obligāti jātērē ārzemēs, bet tos var arī ieguldīt tehnoloģiju attīstībā Latvijā. Piemēram, pašlaik Aizsardzības ministrija noorganizējusi projektu, lai automatizētu karavīru psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu. Tādējādi tiktu samazinātas izmaksas tiem uzdevumiem, kuri aizsardzībā nav primāri.
Tāpat Ķiploks apliecināja, ka neatbalsta obligāto dienestu armijā. "Ir brīvu cilvēku armija, un ir vergu armija," viņš teica. Valsts politikai vajadzētu būt tādai, ka cilvēki armijā gribētu iet brīvprātīgi.
Ķiploks arī uzsvēra, ka nevajadzētu šaubīties par NATO lomu pasaulē un to, vai alianse ir nepieciešama. Viņš aicināja skatīties uz praktiskiem darbiem - piemēram, Kanādas karavīru ierašanos Latvijā.
