Par došanos uz vēlēšanām vēl nav izlēmuši 35% balsstiesīgo, atklāj pētījumu firmas „Latvijas fakti” aptaujas rezultāti. Socioloģisko pētījumu centrs SKDS nedēļu pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām sabiedrisko mediju pasūtītā aptaujā no katra piektā respondenta dzirdēja, ka viņi pagaidām nezina, par ko un vai vispār balsot. 6,5% paziņojuši, ka pie urnām neies. Allaž ir arī „protesta balsojumi” ar tukšām aploksnēm urnā.
Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Rīgā vēlētāju aktivitāte bija 58,72%, tātad vairāk nekā divas piektdaļas balsstiesīgo uz vēlēšanām neatnāca.
Viena sadaļa vēlēšanu aktivitāšu stāstā ir dalība vēlēšanās, bet lēmuma pieņemšana pašā pēdējā brīdī.
„Man nāk prātā viena cita pētījuma dati, kur, manuprāt, 5–6% aptaujāto teica, ka viņi savu galējo lēmumu bija pieņēmuši vēlēšanu iecirknī. Tas nozīmē, ka acīmredzot cilvēki šķirstīja lapiņas, atlika malā tās, par kurām pilnīgi droši nebalsos, atstāja dažas un tad acīmredzot skatījās uz vienu, uz otru, uz līderiem, svārstījās un beigās vienu paņēma. Es teiktu, ka 5–6% ir ļoti, ļoti daudz!” saka SKDS direktors Arnis Kaktiņš
Sociologs stāsta, ka citā pētījumā ap 8% respondentu atzinuši, ka lēmumu, par ko balsot, pieņem vēlēšanu dienā. Līdz ar to var uzskatīt, ka šo spriedumu ietekmē kādi pēdējā brīža argumenti vai vērojumi. Tāpēc priekšvēlēšanu reitingi nav un nekad nebūs precīza vēlēšanu iznākumu prognoze. Savukārt mēģinājumi izprast, kāpēc daudzi nedodas uz vēlēšanu iecirkni, ir tikai minējumi, jo izvērstu pētījumu par to nav, atzīst Latvijas Universitātes asociētais profesors politologs Ojārs Skudra. Viņš spriež, ka daļu vēlēšanu dalībnieku motivē ne jau interese par politiku vai nākamajām Rīgas domes personālijām.
„Viņi mobilizējas kaut kādu motīvu vadīti. Viens no motīviem varētu būt, ka cilvēki visapkārt tik ļoti intensīvi runā un pārspriež vēlēšanu tematiku, tāpēc sajūtas diskusiju, raidījumu, publikāciju ietekmēti. Ja jau visi iet uz vēlēšanām, es arī aiziešu. Nevis viņa kaut kāda politiska interese vai vēlme mainīt varu Rīgā,” pieļauj Skudra.
Vienlaikus politologs partiju piedāvājumu īsajās programmās novērtējis kā ne pārāk spilgtu. Par galējībām vairāk parūpējušās sīkpartijas, bet pieredzējušo vēlēšanu dalībnieku piedāvājumā trūkst konkrētības un skaidrības. Arī tas noteikti neveicinot vēlētāju aktivitāti, bet liek izvēlēties par labu sev tīkamākajam saraksta līderim:
„Tas nozīmē, ka vēlētājs izlasa tās 4000 zīmes, un viņš nevar atbildēt uz jautājumu: kas man no tā. Arī tad, ja viņš to saprot, viņš neredz, kas to samaksās un kad tas būs. Tad vienīgais, kas atliek, ir izvēlēties, kuram no personāžiem, kas ir partiju priekšgalā, viņš grib uzticēties.”
Sociologs Arnis Kaktiņš papildina - vēlētāja aktivitāti tieši nosaka viņa interese par politiskajiem procesiem un vēlme tajos iedziļināties. Tā raksturīga apmēram trešdaļai vai ceturtdaļai sabiedrības,
kas seko līdzi politiskajām peripetijām, lēmumiem Saeimā, valdībā un pašvaldībās. Līdzīga sabiedrības daļa par politiku neinteresējas nemaz un uz vēlēšanām neiet. Bet, iespējams, plašākā sabiedrības daļa par politiku interesējas pa retam, „svētdienas braucēja” režīmā, pilda pilsoņa pienākumu un piedalās vēlēšanās, bet politikai neseko līdz detalizēti.
„Tas ir gluži kā ar seriālu: tu esi izlaidis gadu un tad pieslēdzies un skaties, kurš ar kuru ir apprecējies, izšķīries. Daudz izmaiņu. Līdzīgi Latvijas politikā. Un tad šie cilvēki kaut kā mēģina nonākt pie lēmuma. Ir pamats domāt, ka gana daudz cilvēku skatās priekšvēlēšanu debates apzināti, ar mērķi saprast viņu teikto un pieņemt gala lēmumu,” klāsta Kaktiņš.
Jāatceras, ka daļa vēlētāju arī anonīmās aptaujās izvēlas neatklāt savu izvēli. Līdz ar to lielā mērā ticams, ka vēlēšanu rezultāti varētu sagādāt kādus pārsteigumus. 2017. gadā vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem liecināja, ka Rīgā varētu būt notikusi varas maiņa, tomēr patiesie vēlēšanu rezultāti to neapstiprināja. Arī šajās vēlēšanās lielu lomu būs nospēlējusi kandidātu spēja uzrunāt, pievilināt vēlētāju.
„Jebkurā gadījumā: ja vēlēšanās piedalīsies 65% vēlētāju un vairāk, tas liecinās, ka ir nostrādājuši kandidātu centieni mobilizēt vēlētājus. Atkarībā no tā, kuriem tie būs bijuši efektīvāki, varēs secināt, vai vēlētājs grib varas nomaiņu Rīgā,” atgādina politologs Ojārs Skudra.
Eksperti atzīst: nezināmo faktoru dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iznākums ir intriga. Pārsteiguma moments saruktu, ja neizlēmušo vēlētāju būtu mazāk.
