Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) norādīja, ka prezidentūra ir devusi iespēju ievērojami stiprināt krīzes laikā noplicinātos valsts pārvaldes resursus – ierēdņiem ir bijusi iespēja papildus mācīties un saņemt piemaksas par papildu darbu. Taču izaicinājums pēc prezidentūras būs spēja noturēt šos cilvēkus valsts pārvaldē.
Tāpat ir cerība, ka pēc prezidentūras Latviju beidzot atšķirs no Lietuvas, jokoja Čigāne.
Savukārt eksprezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka šī pusgada laikā, kamēr Latvija būs vadošā ES valsts, mums būs iespēja parādīt, ka varam uzlabot attiecības ar Austrumu partnerības valstīm un piedāvāt savus ekspertus. Tāpat līdzīgi kā pēc NATO samita 2006.gadā Rīgā arī šoreiz „mēs ieiesim jaunā kvalitātē”. Prezidentūra, pēc Zatlera vārdiem, ir grūdiens no ārpuses, kas liek attīstīties.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norādīja, ka prezidentūra ir investīcijas Latvijas tēlā un institucionālajā kapacitātē, taču viņš aicināja izvairīties no tā, lai prezidentūra kā veiksmes stāsts būtu pašmērķis.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera 300 miljardu investīciju plāna sagatavošana ieviešanai dzīvē būs svarīgākā prioritāte Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā. Kopumā prezidentūrai izvirzīti trīs galvenie mērķi - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un Eiropa pasaulē.
