"Cilvēki vai nu iemiga, vai brauca tādā stāvoklī, ka nogurums iespaidoja viņu reakcijas spējas. (..)
Nu, un viens gadījums Rīgā, protams, bija smagā alkohola reibumā, kas pēdējos gados mums ir raksturīgi: ja ir, tad pāri promilei un uz augšu – līdz trim, četrām. Nu, un tādā stāvoklī cilvēki sēžas pie stūres," klāstīja Locs.
Šajā negadījumā piedzērusies autovadītāja uz gājēju pārejas nobrauca citu sievieti. Raugoties uz citiem negadījumiem, Locs secināja, ka daudzi joprojām mašīnā nepiesprādzējas un nesprādzē bērnus, motobraucēji mēdz nelikt ķiveres. Tas viss būtu varējis novērst lielāko daļu traumu un nāves gadījumu, uzsvēra policists.
"Šajās siltajās brīvdienās noteikti atkal daudzi dosies atpūsties, ceļi būs pilni, tāpēc es gribētu vēlreiz visai Latvijai atgādināt: neviens neparūpēsies par drošību, ja to nedarīs pats vadītājs!"
Viens no tipiskiem negadījumu iemesliem ir pārgalvīga apdzīšana, saduroties ar pretimbraucēju,
un citi manevri, kur vadītāji nepārliecinās par drošību – to savā praksē novērojis Valsts tiesu ekspertīžu birojs, kas gan nepēta visus negadījumus un to iemeslus, tikai tos, ko lūdz procesa virzītājs. Biroja Tehnisko ekspertīžu departamenta direktors Jānis Dundurs vērtēja, ka nedrošus apdzīšanas manevrus nevajadzīgi pieļauj arī satiksmes noteikumi.
"Lietuvā, piemēram, jau kādus astoņus gadus ir vispār aizliegts krustojumos apdzīt. Pie mums, Latvijā, joprojām ir viens izņēmums – drīkst apdzīt uz galvenā ceļa, ja ir ar ceļazīmēm regulējams krustojums. Mūsuprāt, aizliegumu vajadzētu pilnībā," teica Dundurs.
Trešā daļa bojāgājušo uz ceļiem pērn Latvijā bija gājēji. Nereti pie vainas ir iešana tumsā pa ceļa malu bez atstarotāja. Bet avāriju eksperti saskārušies arī ar gadījumiem, kad gājējus izprovocē maldinošs auto luksofora signāls. Dundurs minēja konkrētu piemēru Brīvības gatvē Juglā.
"Tur ir vairākas braukšanas joslas vienā virzienā, no kurām viena nogriežas pa labi. Šai joslai ātrāk tiek padots sarkanais signāls, līdz ar to pirmā josla malā apstājas. Gājēji, nepaskatoties uz savu luksoforu, sāk iet pāri, jo liekas – ja malējā josla apstājās, tad visa plūsma apstāsies. Vismaz mēs esam saskārušies ar četriem negadījumiem, kur tika uzbraukts gājējam, no kuriem divi bija letāli. Principā – viena un tā pati situācija," atzina Dundurs.
Kā vienu no iemesliem, kādēļ uz ceļiem bojāgājušo īpatsvars Latvijā teju divkārt pārsniedz Eiropas Savienībā vidējo, eksperti nereti minējuši arī infrastruktūru.
Trūkst fiziski nodalītu divvirzienu ceļu, žogu pret dzīvniekiem, apļveida krustojumu.
Tomēr, kā norādīja avāriju eksperts Dundurs, sistemātiski pētījumi par negadījumu iemesliem Latvijā nemaz netiek veikti, un tie būtu ļoti svarīgi arī lēmumos par infrastruktūru
Uzrunātie eksperti piekrita, ka braukšanas kultūra uz Latvijas ceļiem un arī par satiksmes drošību atbildīgo iestāžu sadarbība pamazām uzlabojas, tomēr līdz ideālam vēl ļoti tāls ceļš ejams.