Latvija ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo «līderos» visā ES

Latvija joprojām ir viena no melnās statistikas līderēm Eiropas Savienībā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā. Pērn ar vidēji 78 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju mūsu valsts Eiropas Savienībā ieņēma trešo vietu. Arī visam blokam, visticamāk, neizdosies sasniegt ambiciozo mērķi līdz 2020. gadam samazināt uz ceļiem mirušo skaitu līdz mazāk nekā 16 000 cilvēku.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā pēc bojāgājušo skaita uz miljonu iedzīvotāju – trešajā vietā ES.
  • Policija: Drūmo statistiku veicina arī nesakārtotā ceļu infrastruktūra.
  • Arī visā ES situācija neuzlabojas pietiekami ātri.
  • Atbildīgā ES komisāre neapmierināta un uzsver mērķi - izskaust nāvējošas avārijas līdz 2050.gadam.
  • Latvijas ceļu policija uz šo mērķi raugās piesardzīgi.
  • Eirokomisāre norāda – mērķi palīdzēs sasniegt arī “gudrie auto”.

Latvija ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo «līderos» visā ESMāra Rozenberga

    2010.gadā Latvija apņēmās desmit gadu laikā uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu uz ceļiem. Lai mērķis būtu sasniegts, drūmajiem skaitļiem vajadzētu sarukt zem 110 bojāgājušajiem gadā, tomēr pērn uz ceļiem dzīvību zaudēja 148 cilvēki. Tas ir teju par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

    Bojāgājušo skaits avārijās:  
    2016.gadā – 157  
    2017.gadā – 136
    2018.gadā – 148

    Valsts policijas dati


    “Tam ir vairāki iemesli,” secina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Par vienu no galvenajām problēmām viņš uzskata slikto ceļu infrastruktūru, kas Latvijā krietni atpaliek pat no tuvākajām kaimiņvalstīm.

    “Tie paši kaimiņi būvē ceļus, kur pretējā braukšanas josla ir nodalīta ar aizsargbarjeru, lai nenotiktu šīs frontālās sadursmes, bet mēs šobrīd – nezinu – vai nu nevaram, vai negribam atļauties, un runājam, ka to darīsim kaut kad nākotnē.

    Tas nav policijas jautājums, bet infrastruktūra ir viena no lietām, kas būtiski ietekmē satiksmes drošību.

    Gan apļveida krustojumi, lai nebūtu sadursmes klasiskajos krustojumos, gan šī pretējās braukšanas joslas nodalīšana, gan nekvalitatīvi aprīkotās gājēju pārejas – tie ir tie jautājumi, kas beigu beigās materializējas smagi cietušajos un bojā gājušajos,” uzsver Krapsis.

    Viņaprāt, savu „artavu” devis arī savulaik neveiksmīgais radaru iepirkums, kas uz laiku atstāja Latvijas ceļus vispār bez stacionārām ātruma kontroles iekārtām, gan kadru trūkums policijā un pašu braucēju pārgalvīgā attieksme.

    Lai gan kopš 2010. gada ceļu negadījumu upuru skaitu izdevies samazināt par 38%, Latvija ar vidēji 78 bojāgājušajiem uz miljonu iedzīvotāju pērn ieņēma trešo vietu no beigām visā Eiropas Savienībā.

    Negadījumu skaits Latvijā:

    Sliktāki rādītāji bija vien Rumānijā un Bulgārijā. Vidējais Eiropas Savienības rādītājs pērn bija 49 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju.

    Tas neapmierina par transporta politiku atbildīgo eirokomisāri Violetu Bulcu.

    „Kopš 2017. gada bojāgājušo īpatsvaru Eiropas Savienībā izdevies samazināt par vienu procentu. (..) Un tomēr dzīvību uz ceļiem pērn zaudēja 25 100 cilvēku. Tas ir nepieņemami. Mēs nedrīkstam aizmirst par mērķi pilnībā izskaust nāvējošas avārijas uz ceļiem līdz 2050. gadam!” uzsver Bulca.

    Par satiksmes drošību Latvijā atbildīgais policijas pārstāvis Normunds Krapsis gan uz šo apņemšanos raugās piesardzīgi.

    „Gribētos, protams, tam ticēt, un ir jādomā, kā to sasniegt, bet es domāju, ka bez būtiskām investīcijām infrastruktūrā tas nav reāli izdarāms,” saka Krapsis.

    “Tādās valstīs kā Zviedrija, Somija, Apvienotā Karaliste, es pieļauju, tas ir īstenojams, ņemot vērā viņu ekonomiku. Kā tas var izdoties Latvijai… 2050. gads gan ir diezgan tālu, bet tām investīcijām tiešām ir jābūt tādām, lai izslēgtu šādas [sadursmju] iespējas,” norāda Krapsis.

    Lai gan arī ar šā brīža statistiku Eiropas Savienība uz pasaules fona var lepoties ar salīdzinoši drošiem ceļiem, tomēr sasniegt iepriekš uzstādīto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu salīdzinājumā ar 2010. gadu – Eiropas Savienībai, visticamāk, neizdosies.

    Eirokomisāre Bulca uzsver – dalībvalstīm ir jārīkojas vēl daudz efektīvāk, lai izpildītu pērn pieņemto Eiropas stratēģisko ceļu satiksmes drošības plānu. Bulca cer, ka situāciju nākotnē uzlabos arī ES līmenī pieņemtie likumi.

    „No 2020. gada visiem jaunajiem auto būs jābūt aprīkotiem ar vairākām obligātām drošības sistēmām. Daži iesaistītie to jau ir nosaukuši par lielāko soli kopš drošības jostu ieviešanas,” viņa saka.

    Šo obligāto drošības sistēmu vidū būs, piemēram, inteliģentā ātruma ierobežošanas sistēma, automātiskā avārijas bremzēšanas sistēma un aprīkojums, kas palīdz automobilim noturēties savā braukšanas joslā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti