Krustpunktā

Krustpunktā - Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele

Krustpunktā

Valsts drošība un aizsardzības politika. Studijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks

Krustpunktā - diskusija: Kā slimnīcu tīkla optimizācija ietekmēs veselības aprūpi?

Eksperte: Slimnīcas gadiem slēpušas reālo spēju sniegt pakalpojumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Gadiem ir vērojama situācija, ka slimnīcas slēpušas to reālās spējas sniegt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus – diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atklāja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane. To netieši apliecināja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

No 2018. gada Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas, kuras līmenim atbilstošu finansējumu sāka saņemt šogad aprīlī.

Taču Veselības ministrijā saņemta informācija, ka ne visās slimnīcās veselības aprūpe nodrošināta atbilstoši plānotajam.

Tāpēc sākta uzraudzība un tiek vērtēta slimnīcu darbība. Atbilstoši rezultātiem lems par slimnīcu turpmākajiem darbības profiliem, pastāstīja ministrijas Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane.

Problēmu esamību apliecināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule. Viņa norādīja uz gadījumiem, kad NMPD aizved pacientu uz kādu slimnīcu, kur izrādās – tajā nespēj sniegt noteiktu palīdzību. “Visas kārtības paredz, ka dienests tiek informēts par jebkurām izmaiņām hospitalizācijas plānā vai jebkurām lietām, kas var ietekmēt pakalpojuma sniegšanu un nodrošināšanu. Jābūt pilnīgai skaidrībai – ir vai nav tas pakalpojums. Un, ja tas tur ir, tam tiešām jābūt ne tikai uz papīra, bet arī realitātē,” norādīja Cipule.

Zināt slimnīcu faktiskās iespējas sniegt konkrētus pakalpojumus NMPD ir svarīgi, lai plānotu dienesta tīklojumu. “Mums gribētos redzēt ne tikai to, kas būs nākamajā gadā slimnīcās, bet arī pēc trīs gadiem. Tad atbilstoši tam varam plānot savu tīklojumu,” skaidroja Cipule.

Vienlaikus ir būtiski konkrētos reģionos spēt sniegt pakalpojumus attiecībā uz diagnozēm, kur izšķirošs ir laiks, piebilda NMPD vadītāja.

“Atklāti runājot – gadiem bijis tā, ka slimnīcas reālo situāciju ir slēpušas.

Man nācies piedalīties atsevišķās slimnīcās dažādo klīnisko procesu auditos. Un tas, ko esam redzējuši, ka reāli slēpj situāciju,” atklāja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.

Viņa skaidroja – lai noslēgtu līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par noteikta līmeņa pakalpojumu sniegšanu, slimnīcai jāpierāda, ka tajā ir attiecīgais speciālists. Taču realitātē var izrādīties, ka attiecīgais speciālists uz konkrēto slimnīcu atbrauc vienreiz nedēļā un operē divas stundas. “Līdz ar to nevaram teikt, ka slimnīca tādā veidā ir spējīga nodrošināt pakalpojumu,” norādīja Behmane.

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.

Pārskatot datus, Veselības ministrija neizslēdz, ka vairākās slimnīcās noteiktais līmenis varētu tikt pazemināts. Dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti.

Tāpat ministrija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti