Ziņots, ka “Aizliegtais paņēmiens” mēģināja noskaidrot, cik daudzi vīrieši ir gatavi seksuālam kontaktam ar nepilngadīgo. Zēns, kuram patiesībā jau ir 18 gadu, pats sevi piedāvāja dažādos interneta portālos. Visu, kas notika tālāk, filmēja ar slēpto kameru. Viņš sarunā vairākkārt uzsvēra, ka viņam ir tikai 15, nav pieredzes, ir bail. Visvairāk raidījuma veidotājus pārsteidza fakts, ka pavisam drīz klāt bija arī policija.
„Mēs nebijām skaņojuši [šo sižetu] ar policiju. Citus skaņojam, šo nē, un tas, ka viņi izgāja uz mums un uzradās, liecina, ka viņi šos cilvēkus vēro un seko. Visus arī aizturēja,” atzīst žurnālists Guntis Bojārs.
Taču nepatīkamākā bija atklāsme, ka lielākā daļa no tiem, kas atnāca pie zēna, ikdienā ir saskarē ar skolu un skolēniem. „Īstenībā pedofili izvēlas darbu, kas ir saistītas ar bērniem, kur ar viņiem ir saskare un ļoti bieži bērni viņus mīl,” saka Apsīte.
Tā skaidro tiesu psihiatre, kuras ikdiena ir ekspertīžu veikšana cilvēkiem, kurus policija aiztur par dažāda veida noziegumiem. No 80 - 90 ekspertīzēm ik mēnesi 2-3 ir tieši pedofiliem. „Aizliegtā paņēmiena” eksperimenta sakarā Apsīte gan secina, ka klasiskai pedofilijas definīcijai tas neatbilst, jo pedofili izmanto bērnus līdz viņu dzimumnobriešanai jeb puberitātei. Bet tieksmes pēc neatļautā nodemonstrē spilgti. „15 gados, cik bija eksperimentā, tas nav pedofils, tās ir citas tieksmes, kas ir aizliegtas. Veseli cilvēki var ar tām cīnīties, jo zina, ka par to draud kriminālatbildība,” komentē Apsīte.
Viņa nedomā, ka šobrīd pedofilu ir vairāk. Šobrīd tas viss ir redzamāks un pamanāmāks. Ārste skaidro, ka visas šīs tieksmes var ārstēt, taču puse no veiksmīgas terapijas iznākuma atkarīga no paša pacienta. Vispirms jau viņa drosmes atzīt pašu problēmu.
