Eksperiments: Rīgā bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu apkalpojošajā sfērā

Lai gan jau vairākus gadus darba devēji Latvijā bez īpaša pamatojuma nedrīkst pieprasīt darbiniekiem konkrētas svešvalodas zināšanas, Latvijas Radio eksperimentā noskaidroja, ka darbu, īpaši apkalpojošajā sfērā, bez krievu valodas zināšanām atrast ir grūti. Darba devēji sludinājumos mēdz prasību par krievu valodas nepieciešamību nenorādīt, savukārt vēlāk jau darba intervijā uzsver, ka darbiniekam konkrētā valoda tomēr būs jāapgūst.

Eksperiments: Rīgā bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu apkalpojošajā sfērā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Līva Zelma Purviņa ir komunikācijas zinātnes studente, kura piekritusi Latvijas Radio aicinājumam pārbaudīt, cik viegli šobrīd atrast darbu bez krievu valodas zināšanām. Angļu valodu jauniete pārvalda brīvi, savukārt krievu – vien sarunvalodas līmenī. Eksperimenta laikā savā CV valodu zināšanas viņa nenorāda. Darbu viņa dodas meklēt tādās nozarēs kā pārdošana, ēdināšana, asistēšana un valsts pārvalde.

Dažos sludinājumos uzreiz norādīts, ka nepieciešams prast krievu valodu, taču visai bieži novērojama netieša piebilde – vēlamas svešvalodu zināšanas vai tās tiks uzskatītas par priekšrocību.

Neuzstāj uz krievu valodas zināšanām

Tad tiek saņemts zvans no degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja "Circle K". Līva Zelma atsaukusies pārdevējas vakancei, tajā valodu zināšanas nebija pieminētas. Telefonsarunā jauniete piebilda, ka viņai īsti nav krievu valodas zināšanu, pretī saņemot jautājumu par to, vai būtu gatava to apgūt sarunvalodas līmenī. Rezultātā, ja potenciālā darbiniece ir gatava mācīties, darbam neesot nekādu problēmu.

Nākamo zvanu Līva Zelma saņēma no mobilo sakaru operatora "Tele2". Viņa pieteikusies darbam klientu apkalpošanas centrā "Origo" lielveikalā. Sludinājumā bija norādīts, ka nepieciešamas labas latviešu un svešvalodu prasmes.

Telefoniskā sarunā uzņēmumā pauda, ka krievu valodas nezināšana nav iemesls, lai neuzsāktu darba attiecības: "Pats galvenais ir vēlme mācīties un iemācīties, un nekautrēties sākt runāt... Bet, protams, "Origo" centrs ir tas centrs, kur šī krievu valoda ir nepieciešama diezgan daudz." Sarunas noslēgumā jauniete tika uzaicināta uz nākamo kārtu – video interviju.

Studente nosūtījusi CV arī restorānam "Vapiano", kas atrodas turpat tirdzniecības centrā "Origo". Lai gan sludinājumā prasītas arī krievu valodas zināšanas, intervijas laikā uzņēmuma pārstāve bija pielaidīga: "Te galvenais, ka ir latviešu valoda un angļu valoda."

Krievu valodas nezināšanas dēļ atsaka

Tikmēr apdrošināšanas kompānijas "Balta" izsludinātajā vakancē – attālinātās pārdošanas speciālists – bija norādītas vēlamās latviešu un krievu valodas zināšanas. Telefoniskā sarunā uzņēmuma pārstāve Līvu Zelmu novērtēja kā atbilstošu kandidāti nākamai atlases kārtai, taču, uzzinot par krievu valodas nezināšanu, atzina: "Jā, tad šis būs grūti, jo video intervijā viens no jautājumiem, mēs paredzam, ka atbildēs krieviski… Tā kā es šaubos, vai pāris dienās varētu brīvi atbildēt par to. Tad laikam būs tomēr jāatsaka."

"Balta" nav vienīgā kompānija, kas jaunietei atteica.

Līva Zelma pieteikusies arī partneru operāciju koordinatora vakancei pie ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzēja "Bolt Food". "Krievu valoda diemžēl šajā gadījumā būs mīnuss, jo mums tā ir nepieciešama," sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ikdienā uzņēmumā galvenokārt lieto latviešu un angļu valodas, taču krievu valodā tiek tulkotas ēdienkartes, kā arī saziņa ar restorānu pārstāvjiem dažkārt notiek krieviski. "Es aprunāšos ar savu komandu, un, ja tā krievu valoda nebūs šķērslis, tad nākamais solis būtu vēl viena intervija," sacīja uzņēmuma pārstāve. Un vēlāk "Bolt" atsūtīja e-pastu, ka Līvas Zelmas kandidatūru tomēr tālāk nevirzīs.

Eksperimenta laikā Līva Zelma ieradās uz noslēdzošo darba interviju uzņēmumā "Denim Dream", lai kļūtu par pārdevēju kādā no tā pārstāvētajiem apģērbu zīmolu veikaliem. "Mums ir ļoti svarīga krievu valoda, mums ir 80% krievvalodīgie klienti," norādīja uzņēmuma pārstāve. Darbinieks nedrīkstot atbildēt, ka nesaprot krievu valodu.

Bez pamatojuma nedrīkst prasīt svešvalodu

Valsts darba inspekcija atgādināja, ka jau četrus gadus darba devējs nemaz nedrīkst bez īpaša pamatojuma pieprasīt noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu – zināšanas. To drīkst tikai tad, ja citādi nav iespējams veikt darba pienākumus. Šāda norma pieņemta ar mērķi mazināt krieviski nerunājošo darba ņēmēju diskrimināciju Latvijas darba tirgū.

"Darbiniekiem ir tiesības ziņot Valsts darba inspekcijai, kas attiecīgi arī veiks pārbaudi, un pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. (..) Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, varētu būt profesijās, kas saistītas ar ārvalstu tūristu apkalpošanu vai ārvalstu partneru sadarbības procesos un tamlīdzīgi," skaidroja Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.

Sūdzību gan nav daudz – šogad sniegtas četras konsultācijas un saņemti vairāki mutiski ziņojumi, taču neviens rakstveida iesniegums. Tas gan nenozīmē, ka šādu situāciju nav.

"Darbinieki nevēršas tik aktīvi savu tiesību aizsardzībai Valsts darba inspekcijā vai tiesā," atzina Akmentiņa.

Lai mazinātu pārpratumus nākotnē, inspekcija apsver iespēju rosināt grozījumus Darba likumā, lai darba devējam jau sludinājumā noteiktu par pienākumu sniegt īsu pamatojumu svešvalodu prasmju nepieciešamībai.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) secinājusi, ka krievu valoda pieprasīta tikai 3% aģentūrā reģistrētajās vakancēs. Līdz ar to neuzskata krievu valodas nezināšanu par šķērsli darba atrašanai.

Turklāt šogad NVA vairs nenodrošina krievu valodas kursus bezdarbniekiem. Pērn tos apmeklēja vairāk nekā 200 cilvēku.

Šādu lēmumu pieņēmusi Labklājības ministrijā izveidota komisija, tās pārstāve Ilze Zvīdriņa sacīja: "Mums ir ierobežoti finanšu līdzekļi pieejami, un mums nepieciešams mazliet vairāk to finansējumu virzīt uz latviešu valodu, ņemot vērā, ka tagad pie mums Ukrainas civiliedzīvotāji NVA reģistrējas un iesaistās latviešu valodas apmācībās."

Šogad valsts valodas apguvi uzsākuši teju tūkstoš klientu.

Nodarbinātības valsts aģentūra gan joprojām nodrošina dažādu prasmju, tostarp krievu valodas, apguvi pēc darba devēja individuāla pieprasījuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt