Bauskas vecpilsētā joprojām jūtama vēstures elpa, taču māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos šī pilsētas daļa ir liels šķērslis.
Kā notiek citur, devās eksperimentēt raidījums „Četras istabas”. Apmest kādu loku pa Bauskas vecpilsētu piekrita invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrības vadītājs Ilgonis Rencis, kurš nelielus ceļa posmus spēj pieveikt arī bez ratiņkrēsla.
Kalna iela jau piedzīvojusi rekonstrukciju, tāpēc problēmām nevajadzētu būt. Tomēr pirmā aizķeršanās jau uz gājēju ietves. „Kas te ir? Opā…viens pats es te nepārbrauktu šim pāri,” norāda eksperimenta dalībnieks.
Bauskas kultūras centrs, kurā atrodas arī bibliotēka un dzimtsarakstu nodaļa, eiropeiskās pārmaiņas nav piedzīvojis, tomēr kopīgiem spēkiem iekšā iekļūt var. Vien der atcerēties, ka ratiņkrēslā sēdošiem labierīcības nebūs pieejamas. Arī bibliotēka un administrācijas darbinieki ir neaizsniedzami.
Uz ielas, kas kārtīgus remontdarbus piedzīvojusi vien Ilgoņa jaunībā, dodamies tālāk. Ir vairāki mazi veikaliņi. Ziedu veikala saimnieks centies ko lietas labā darīt, bet ērta iekļūšana tā noteikti nav. „Protams, vecpilsētā ir daudz grūtāk, jo esošajās ēkās ir pakāpieni, sliekšņi, pietiekami augsti pamati un šauri trotuāri,” secina ziedu veikala „Rozīte” īpašnieks Ints Jākobsons.
Vecpilsētas sirdī slejas rātsnams, kas 17. gadsimtā bija lielākais un greznākais visā Kurzemē, bet 19. gadsimtā naudas trūkuma dēļ tam tika nojaukts tornis un otrais stāvs. Tā atjaunošanai izlietoti apmēram miljons latu. Rātsnams atjaunots savā vēsturiskajā izskatā, taču cilvēkiem ratiņkrēslā šeit iebraukt nebūs iespējams.
Vienā ēkas spārnā izvietots tūrisma informācijas centrs, kurš arī nav speciāli pielāgots. Iekļūt tajā gan ir iespējams, tomēr uz otro spārnu, kur jau nākamā gada sākumā durvis vērs dzimtsarakstu nodaļa un izstāžu zāle, ved stāvas koka kāpnes. Novada dome skaidro, ka Rātsnama rekonstrukcija norisinājusies trīs kārtās, un tehniskais projekts izstrādāts 2005. un 2007. gadā, kad būvnormatīvi neprasīja obligātu vides pieejamību. Turklāt pret lifta vai citas palīgierīces ierīkošanu iebilda toreizējā pilsētas arhitekte, kuras ieskatā ēkai jābūt maksimāli autentiskai.
„Lai varētu saņemt ES finansējumu, kas notika 2010. gadā, rakstot projektu, bija nepieciešams nodrošināt vides pieejamību. Un teikt, ka rātsnamā nevienā telpā nav bijusi iespēja nodrošināt vides pieejamību, būtu aplami,” saka Laine Baha, attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste. Arī uz citiem neērtajiem jautājumiem par cilvēkiem ar invaliditāti nedraudzīgiem objektiem, domes pārstāvji atbild, ka tas esot nākotnes jautājums.
