Panorāma

Mūžīgie bērni: ģimenes izmaksas, aprūpējot bērnu ar invaliditāti

Panorāma

Panorāma

Eiropas skolas izveidei tomēr rīkos konkursu

Eiropas skolas izveidei IZM tomēr rīkos konkursu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākotnēji bez konkursa izvēlējusies veidot akreditētu Eiropas skolas mācību programmu Žila Verna Rīgas Franču skolā. Iecere paredzētu dažu gadu laikā skolā ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro. Šādu rīkojumprojektu atbildīgā ministrija nodevusi koalīcijas partneriem. Tikmēr pārējo starptautisko skolu vadītāji pauž neizpratni, kāpēc šāda iespēja nav piedāvāta arī viņiem.

ĪSUMĀ:

  • Neviena no sešām starptautiskajām skolām Latvijā nenodrošina Eiropas skolas programmu, ko regulē Luksemburgas konvencija. Latvija apņēmusies izveidot šādu skolu.
  • Pirms gada IZM izsludināja konkursu, lai izpētītu skolas izveides iespējas, bet neviens nepieteicās.
  • Nesen atbildīgā ministrija valdībai nodeva rīkojumprojektu, kurā aicina valdību atbalstīt Eiropas skolas izveidi tieši Žila Verna Rīgas Franču skolā.
  • Divu gadu laikā skolā tiktu ieguldīti vismaz 970 tūkstoši eiro, kā arī skolas darbībai ik gadu vajadzētu piešķirt aptuveni 200 tūkstošus eiro.
  • LTV neizdevās noskaidrot, no kurienes nākusi iniciatīva Eiropas skolu veidot Žila Verna Rīgas Franču skolā.
  • Vairākas starptautiskās skolas norāda, ka par ministrijas ieceri - veidot Eiropas skolu - uzzina no LTV, taču, iespējams, arī būtu piedalījušās konkursā, ja tāds būtu noticis.
  • Šuplinska norādīja, ka pēdējā vienošanās koalīcijas starpā paredz, ka tomēr tiks izstrādāti kritēriji, lai uz Eiropas skolas izveidi varētu pretendēt arī citas skolas. 

Latvijā ir sešas starptautiskās skolas, kurās mācās gan diplomātu, gan uzņēmēju un politiķu bērni. Tomēr neviena no tām nenodrošina Eiropas skolas programmu, ko regulē Luksemburgas konvencija. Latvija apņēmusies izveidot šādu skolu.

"Gan diplomātiskais, gan militārais korpuss norāda, ka, ja būtu Eiropas skola, dienestu darba attiecību politika būtu daudz elastīgāka. Ļoti bieži atteikuma iemesls neierasties Latvijā ir tieši tas, ka pietrūkst Eiropas programmas," norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska ("Jaunā konservatīvā partija").

Pirms gada IZM izsludināja konkursu, lai izpētītu skolas izveides iespējas, bet neviens nepieteicās. Tomēr pavisam nesen atbildīgā ministrija valdībai nodeva rīkojumprojektu, kurā aicina valdību atbalstīt Eiropas skolas izveidi tieši Žila Verna Rīgas Franču skolā. Un tas nozīmētu divu gadu laikā šajā skolā ieguldīt vismaz 970 tūkstošus eiro Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai paredzēto līdzekļu, kas tiktu izmantoti gan skolas ēkas Lēdurgas ielā infrastruktūras uzlabošanai, gan izglītības programmas uzsākšanai. Taču ar to ieguldījumi nebeigtos. Skolas darbībai ik gadu vajadzētu piešķirt aptuveni 200 tūkstošus eiro.

"Izvērtējot pieejamību – maksu, skolēnu skaitu, esošo klašu komplektu jautājumu, skolotāju pieredzes jautājumu, izvērtējot šo gammu, priekšplānā izvirzās Žila Verna skola," uzsvēra Šuplinska.

Taujāta, vai tam ir kāda saistība ar to, ka šajā skolā mācās partijas biedra bērni, Šuplinska sacīja: "Cik man ir zināms, Žila Verna skolā mācās 300 skolēni, ja jūs domājat, ka skolas likteni var izšķirt cilvēka bērni, tad tā ir ļoti liela vara. Cik man zināms, šo skolu vada biedrība, vecāku pārstāvēta biedrība."

Uzzināt, no kuras puses nākusi iniciatīva Eiropas skolu veidot konkrētajā skolā, Latvijas Televīzijai (LTV) neizdevās, jo Žila Verna Franču skolā pa tālruni norādīja, ka atbilde esot jāsaskaņo ar ministrijas kontaktpersonu.

Vairākas LTV sazvanītās starptautiskās skolas norāda, ka par ministrijas ieceri veidot Eiropas skolu uzzina no LTV, taču arī, iespējams, būtu piedalījušās konkursā, ja tāds būtu noticis.

Ekziperī starptautiskās skolas direktors Dmitrijs Vinogradovs atzina, ka no IZM nav saņēmis piedāvājumu apspriest  Eiropas skolas izveidi.

"Ja šie noteikumi būtu mums piemēroti un mēs tos varētu izpildīt, tad neizslēdzam iespēju, ka mēs piedalītos šādā konkursā," sacīja Latvijas Starptautiskās skolas biznesa un attīstības vadītāja Zigita Paurniete.

Šis jautājums kļuva arī par iemeslu vētrainām debatēm koalīcijas partneru vidū, no kuriem gan daļa nevēlējās šo jautājumu iztirzāt publiski. Tas skatīts arī aizvadītajā valdības sadarbības sanāksmē.

"Diskusijas bija aktīvas un visai plašas, nekāds lēmums šajā sakarā netika pieņemts, bija runa par to, kā pēc iespējas labāk nodrošināt caurspīdīgu procesu, kas attiecas uz Eiropas skolas lietu," sacīja Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans.

Izglītības un zinātnes ministre savukārt norādīja, ka pēdējā vienošanās koalīcijas starpā paredz, ka tomēr tiks izstrādāti kritēriji, lai uz Eiropas skolas izveidi varētu pretendēt arī citas skolas. 

KONTEKSTS: 

Saeima ceturtdien, 2. jūlijā, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā atbalstīja Starptautisko skolu likumprojektu, kas paredz nodrošināt Latvijā vispārējās izglītības pieejamību ārvalstu un starptautiskajās organizācijās nodarbināto un dienestā esošo personu bērniem, tādējādi veicinot šo institūciju un organizāciju darbību, vienlaikus sekmējot starptautisko sadarbību ekonomiskajos, politiskajos, kā arī izglītības jautājumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti