Tā kā Latvijai Eiropas valstu līderu sarunās par nākamo Eiropas daudzgadu budžetu neizdevās panākt prasīto tiešmaksājumu izlīdzināšanu, tagad šī iniciatīva ir dienaskārtībā Eiropas Parlamentā, kam nākamajam būs jāsaka savs vārds par septiņu gadu budžetu. Latvijai piedāvāts vidējo tiešmaksājumu līmeni sasniegt 2019.gadā, bet tā vēlas Rumānijas līmeni, kas ir tuvs vidējam Eiropas līmenim, panākt ātrāk - no 2014.gada, stāsta Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
„Tas ir svarīgs grozījums, jo tas ļauj samazināt tās atšķirības, kas pastāv reģionā. Šie līdzekļi, kas ir nepieciešami trim Baltijas valstīm, lai katrā gadā saņemtu tikpat daudz, cik Rumānija, ir apmēram 500 miljoni [eiro], kas, protams, uz Eiropas kopējo skaitļu fona nav nekas daudz, bet tie ir jāatrod lauksaimniecības budžetā," saka Kalniete.
Deputāte norāda, ka par šo iniciatīvu balsojums Eiropas Parlamentā paredzēts jaunnedēļ. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš atzīmē, ka līdz šim par iniciatīvu savāktie vairāki desmiti deputātu paraksti norāda uz to, ka Latvija nav viena cīņā par labākiem tiešmaksājumiem. Zemkopības ministrijā gan atturas prognozēt izredzes panākt vēlamo
„Vai ideja par to, ka tiešmāksājumi ir jāizlīdzina vēl ātrāk nekā to nolēma Eiropadome, vai tas izdosies, būs atkarīgs, protams, no tālākā procesa. Un, protams, gan jau, ka, visticamāk, būs arī citi pieprasījumi un vajadzības, kuras liks galdā, un to ir grūti paredzēt, ar ko tas beigsies. Bet katra ziņā - mēs tikai atbalstam šo iniciatīvu, tāpēc, ka tas vēl vairāk uzlabotu Latvijas situāciju, salīdzinot ar to, kas tika panākts Eiropadomē,” norāda Lapiņš.
Lauksaimnieku organizācijas „Zemnieku Saeima” vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka tagad cīņa par labākiem tiešmaksājumiem ir sākusies nākamajā līmenī - Eiropas Parlamentā. Zemnieki rēķinās, ka var zaudēt un nepanākt straujāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu, tomēr viņi cer uz labāko. „Mēs esam priecīgi, ka tos parakstus izdevās savākt no tiešām ietekmīgiem cilvēkiem, tādiem, kuri ir ar ietekmīgu vārdu parlamentā. Pirmo reizi parlaments šajā procesā iesaistās , līdz ar to ne mēs varam prognozēt, neviens nevar prognozēt. Trīspusējās sarunas pirmo reizi Eiropas vēsturē vispār tā notiek, ka parlaments procesā piedalās. Tāpēc nav prognozējams, cik liela parlamentam būs ietekme," saka lauksaimnieku organizāciju pārstāve.
Dzelzkalēja atzīmēja, ka atkarībā no tā, kā virzīsies Kalnietes iniciatīva, Latvijas zemnieki ir ieplānojuši tikties ar vairākiem Eiroparlamenta deputātiem. Pagaidām nekādas zemnieku akcijas, kādas bija vērojamas iepriekš, nav plānotas un labākus tiešmaksājumu nosacījumus mēģinās panākt sarunu ceļā.
