Eiropā novērotais masalu uzliesmojums sasniedzis arī Latviju

Šogad martā un aprīlī Latvijā reģistrēti astoņi masalu saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati. Šis ir ievērojams masalu gadījumu skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem - pagājušajā gadā netika reģistrēts neviens saslimušais ar masalām, bet 2012.gadā tie bija trīs gadījumi. 

Šobrīd infekcija galvenokārt skārusi nevakcinētus pieaugušos, skaidro SPKC direktore Inga Šmate.

No astoņiem saslimušajiem viens ir bērns, kuram vēl nebija pienācis vakcinācijas laiks, pārējie saslimušie ir pieaugušie, no kuriem lielākā daļa pret masalām nav vakcinēti vai viņu vakcinācijas statuss nav zināms. Saslimuši arī veselības aprūpes darbinieki, kuri bija kontaktā ar masalu pacientiem.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 2013.gadā masalu gadījumi tika reģistrēti 36 Eiropas reģiona valstīs, kopā reģistrēti 31 617 gadījumi. Vislielākais gadījumu skaits tika reģistrēts Gruzijā (7830 gadījumi), Turcijā (7404), Ukrainā (3308), Nīderlandē (2499), Itālijā (2216), Lielbritānijā (1900), Vācijā (1773) un Rumānijā (1074). Šie dati liecina, ka, palielinoties nevakcinēto iedzīvotāju skaitam, saslimšana ar masalām var izraisīt nopietnus uzliesmojumus Eiropas valstīs ar ļoti lielu saslimušo skaitu.

Masalas ir ļoti lipīga infekcijas slimība, no kuras pasargā vienīgi vakcinācija. Tādēļ, lai infekcijas izplatība nesasniegtu epidēmijas līmeni, SPKC aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem pret savu, savu bērnu un citu tuvinieku veselību. Saslimšana ar masalām apdraud tos iedzīvotājus, kuri nav vakcinējušies vai bērnībā nav pārslimojuši masalas, jo, saskaroties ar vīrusu, gandrīz visi neimūnie cilvēki saslimst, norādīja Šmate.

SPKC aicina iedzīvotājus potēšanas pasēs vai pie sava ģimenes ārsta pārliecināties par savu bērnu un savu vakcinācijas statusu pret masalām.

Nevakcinēto bērnu vecākus centrs aicina doties pie ģimenes ārsta un veikt vakcināciju. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Vakcinācijas kalendāra ietvaros par valsts budžeta līdzekļiem bērnus potē ar kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas.

Savukārt lielākā daļa bērnu, kuri atbilstoši vecumam saņēmuši pilnu vakcinācijas kursu, no saslimšanas un smagām komplikācijām ir pasargāti, jo pēc masalu potes pilnvērtīga imunitāte veidojas 95% - 99% gadījumu. Bērnu skaits, kas 2013.gadā saņēmuši pirmo poti pret masalām, salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par četriem procentiem un bija 95,7%.

Pieaugušos, kuri nav vakcinējušies vai nav izslimojuši masalas, centrs aicina doties uz konsultāciju pie sava ģimenes ārsta un pārrunāt vakcinācijas iespējamību.

Grūtniecēm saslimšana ar masalām ir ļoti bīstama, jo tā var izraisīt augļa bojāeju vai priekšlaicīgas dzemdības. Tādēļ, ja grūtniece novēro masalām līdzīgus simptomus – iesnas, klepu, drudzi, nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Darba devējus, kuri sniedz veselības un sociālās aprūpes vai izglītības pakalpojumus, nodarbojas ar tirdzniecību, kas saistīta ar lielu iedzīvotāju plūsmu, SPKC aicina pārliecināties par savu darbinieku vakcinācijas statusu, lai no saslimšanas pasargātu ne tikai darbiniekus, bet arī klientus, izglītojamos un aprūpējamos. Īpaša uzmanība vakcinācijas statusam jāpievērš ārstniecības iestāžu darbiniekiem, lai viņi neinficētos no pacietiem, kā arī paši saslimšanas gadījumā neinficētu savus pacientus un citus kolēģus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt