“Kā tas iespaido patversmes ikdienu? Tas nozīmē, ka mēs neuzņemam jaunus dzīvniekus, mēģinām vairāk reklamēt patversmē esošos dzīvniekus, lai mums viņu būtu mazāk, kopējiem būtu mazāk darba, viņus aprūpējot. Laidām darbiniekus nelielā dīkstāvē, nenodrošinājām viņiem pilnas maiņas," stāsta Kārkliņa.
Patversmes “Labās mājas” budžeta pamatā ir ziedojumi, veterināri medicīniskos izdevumus sedz Teterevu fonds, sadarbība ar četrām Pierīgas pašvaldībām klaiņojošu dzīvnieku uzņemšanā gan ir reta un veido tikai 5% no budžeta, stāsta Kārkliņa. Jūnija sākumā izsludinot ziedojumu vākšanas kampaņu, atsaucība bijusi liela, tomēr īslaicīga.
“Šobrīd atkal redzam – kad nebāžam to pastiepto roku klāt pie maka un nerādām vēl un vēl, cik liels ir palīdzības lūgums, tad atkal [ziedojumi] iet tādā rāmumā kā parasti. (..) Mēs esam ļoti pateicīgi tai sabiedrības daļai, kas mūs atbalsta regulāri. Tas nozīmē, ka mums uzticas," uzsver patversmes “Labās mājas” vadītāja.
Kārkliņa novērojusi, ka pandēmijas laikā uz patversmi zvanījuši daudzi vecāki, kas vēlējušies bērniem adoptēt kādu kucēnu vai kaķēnu cerībā, ka tas kliedēs pašizolācijas radīto spriedzi.
“No vienas puses, es saprotu vecākus, no otras – tas ir ļoti riskanti, kad beigsies pandēmijas karantīna un brīvlaiks. Varbūt vecāki īsti neaizdomājas par to, kas tad notiks, kas nodrošinās slodzi dzīvniekam, kas viņu vedīs ārā, kas notiks ar sakostajām mēbelēm, ja šīs slodzes nebūs. Vai te nebūs kāds bumerangs atpakaļ uz patversmēm?” saka patversmes “Labās mājas” vadītāja.
Kārkliņa gan uzsver, ka “Labajām mājām” ir ļoti stingri adopcijas kritēriji, patversme mēdz atteikt, ja liekas, ka adoptētājam tā ir mirkļa iegriba.
Pavasaros parasti interese par dzīvnieku adopciju ir lielāka, saka dzīvnieku mājas “Astes un ūsas” vadītāja Elīna Dambe Alūksnē. Bet šopavasar ceļu uz patversmi mēroja vēl vairāk cilvēku nekā ierasts.
“Varbūt šoreiz pie straujā adopcijas kāpuma ir vainīgs pavasaris, bet varbūt arī tas, ka cilvēki vairāk bija mājās un viņiem bija vairāk laika pārdomāt, vai viņi vēlas dzīvnieku un ir gatavi tam," saka Dambe.
Alūksnē gan nav saskārušies ar “Labajās mājās” novēroto vēlmi adoptēt dzīvniekus pandēmijas radītās spriedzes mazināšanai.
“Man liekas, ka mums nebija tādu, kuri prasīja priekš bērniem. Mums vairāk adoptēja uz laukiem. Mums kā lauku patversmē biežāk ņem “darba dzīvniekus” – sunīti, kam jāsargā sēta, kaķim jāķer peles... Dzīvniekus šopavasar tiešām ņēma divreiz vairāk nekā parasti. Skatījāmies un izvērtējām, lai tas nav “aiz neko darīt” lēmums," stāsta dzīvnieku mājas “Astes un ūsas” vadītāja.
Dambe atzīst, ka pašlaik lielākās grūtības patversmei sagādā tieši naudas trūkums – cilvēki vairāk taupa, nav iespējas braukt arī pa tuvējo novadu tirdziņiem un pilsētas svētkiem, kur varēja gan reklamēt dzīvniekus, gan vākt ziedojumus. Pirmoreiz esot palikuši parādā veterinārārstam.
“Gribu pateikt lielu paldies barības ražotāju firmām, kas ziedoja barību – tās mums pašlaik tiešām ir pietiekami. Vairāk trūkst tieši naudiņas, ar ko, piemēram, apmaksāt operācijas, ko neapmaksā pašvaldība, vai samaksāt par elektrību, kas ir ļoti liels rēķins. Algas, nodokļi... Ar kaķu barību rēķinu nesamaksāsi," uzsver Dambe.
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta datiem Latvijā pašlaik reģistrētas 27 patversmes. Līdz ar vasaru sākas arī kaķēnu laiks, kas nozīmē, ka patversmēm atkal būs vairāk darba un izdevumu.
