Svētku laikā pastiprinātā režīmā policija darbojās piecas dienas. Par braukšanu reibumā aizturēti kopumā 388 vadītāji, bet vairāk nekā divas trešdaļas no viņiem nevis pie automašīnas stūres, bet gan uz velosipēda.
„Visvairāk aizturēto autovadītāju bija 24.jūnijā, kas ir pēcsvētku diena. Un faktiski apstiprinās šis nepareizais stereotips, ka gan jau reibums būs izgājis un gan jau man nebūs. Savukārt visvairāk aizturēto velosipēdu vadītāju bija 23.datumā, kas arī ir stereotips – gan jau es tikšu līdz mājām, gan jau mani neaizturēs,” skaidro Valsts policijas (VP) Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs.
Līdzšinējie promiļu rekordi šogad gan nav krituši, toties īsi pirms svētkiem ir divi bojāgājušie. Kamēr Ceļu satiksmes drošības direkcijā apsver, kā sarežģīt zaudēto tiesību atgūšanas procesu, Ministru kabinets lēmis atcelt administratīvo cietumsodu, kas pienācās par sēšanos pie stūres reibumā virs 1,5 promilēm.
Tieslietu ministrijā skaidro, ka šis sods pārāk ierobežo cilvēktiesības, lai atrastos administratīvo sodu sistēmā. Turklāt saņemti arī iebildumi no Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas.
Tas, ka dzērājšoferus cietumā vairs neliks, jau ir izlemts, bet pagaidām nav skaidrs, kādu soda mēru izvēlēties tā vietā. Tieslietu ministrija piedāvā trīs variantus: palielināt jau esošos naudas sodus un termiņu, uz kādu var atņemt vadītāja apliecību, iztikt bez papildu sodiem un sabiedrību vairāk izglītot, vai arī par braukšanu alkohola reibumā piemērot kriminālatbildību.
Lai gan jautājumu par kriminālatbildību dzērājšoferiem savulaik aktualizēja tieslietu ministrs, šobrīd tieši šis variants ir vismazāk ticams. Kriminālprocesi ir daudz laikietilpīgāki, jāiesaista tiesa, turklāt jautājums, vai pārkāpums tiešām ir tik smags, lai par to pienāktos kriminālsods.
„Šobrīd administratīvi sodāmie ir tie gadījumi, kad persona ir braukusi alkohola reibumā pie stūres, bet viņa ar to nav nodarījusi nekādas sekas. Tātad, tur nav ne autoavāriju, tur nav cietušās personas, un vienlaikus tur nav arī citi papildu apstākļi, kombinējošie apstākļi – atkārtota braukšana dzērumā jau šobrīd ir krimināli sodāma,” norāda Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas Valsts tiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja.
Ministrijā arī skaidro – prakse rāda, ka soda mēra palielināšana pārsvarā ir neefektīva. Iedarbība jūtama vien īsu brīdi, tad cilvēki pierod pie izmaiņām un pārkāpj noteikumus atkal.
Tam piekrīt arī eksperti un uzsver, ka svarīgāk panākt, lai vairāk pārkāpēju tiešām saņemtu sodu. „Ja tas pārkāpumu skaits pie šāda soda nemazinās, tad vai nu ir vajadzīga vēl rūpīgāka kontrole, neizbēgamāks sods vai arī bargāks sods. Bargāks sods viens pats par sevi nekad neko īsti nedod, ja nav šīs kontroles. Ja cilvēkam pastāv ticība, ka viņš kaut kā izšmauks no šī soda, tad jau tu vari solīt noraut kāju, nocirst galvu, nu jebko tu vari solīt,” spriež auto eksperts Pauls Timrots.
Par lielo dzērušo velobraucēju skaitu Timrots gan iesaka pagaidām nesatraukties, norādot, ka nav statistikas, kas liecinātu, ka iereibušie riteņbraucēji izraisītu daudz avāriju ar lielu skaitu bojāgājušo. Iereibis autovadītājs uz ceļa tomēr ir bīstamāks.
Jaunais administratīvo sodu procesa likums stāsies spēkā tikai ap 2016. vai pat 2017.gadu, un līdz tam laikam ieriebušajiem šoferiem vēl joprojām var nākties pavadīt nebrīvē līdz 15 diennaktīm.
