Dunalkas baronu fon Firksu dzimtas kapliča celta 1801. gadā – ceļa Liepāja–Aizpute malā – un ir viens no retajiem tā sauktajiem Ēģiptes atmodas arhitektūras stila paraugiem Latvijā. Tās jumtam bija piramīdas forma, fasādi rotāja akmens vāzes un zeltījumi.
No ķieģeļiem mūrētajā kupolveida iekštelpā joprojām saglabājušās vairāk nekā 10 nišas zārku izvietošanai. Pašu zārku gan vairs nav – tos vietējie iedzīvotāji iznīcināja 1937. gadā.
"Jaunieši Jāņu naktī piedzērušies, vēlējušies sakurt ugunskuru. Ir zārku atliekas dedzinātas, tādējādi izraisot, kā mūsdienās teiktu, krimināllietu. Tādējādi viss pazudis," stāstīja Dunalkas pagasta bibliotēkas vadītāja, vēstures pētniece Gita Žīgure.
Kapliča atrodas uz LVM piederošas zemes un ir tās īpašums. Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē norādīja, ka īpašnieka pienākums ir uzturēt arhitektūras pieminekli atbilstoši saglabājamām vērtībām. To, kāpēc konservācijas darbi nav veikti agrāk, neviens nemācēja atbildēt.
''Ja skatāmies fotogrāfijās, kāda tā bija pirms 20–30 gadiem, vēl agrāk, tad progresējošie bojājumi, protams, ir. Par unikālo jumta formu, kas ir piramīdveida, mēs varam šobrīd spriest tikai pēc attēliem. Neskatoties uz būves kopējo slikto tehnisko stāvokli, griestu kupols saglabājies salīdzinošo labi, to ir vēl iespējams glābt," teica Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Krista Savina.
Paveiktos konservācijas darbus pārvaldē vērtē atzinīgi.
Likvidēts koku, krūmu apaugums, rūpīgi nostiprinātas kapličas iekšējās konstrukcijas, un virs tās uzbūvēts pagaidu jumts, lai pasargātu no laikapstākļu ietekmes.
Pagaidām tūristiem objekts apskatāms tikai no ārpuses, taču nākotnē tas varētu mainīties.
"Šis ir kultūrvēsturisks objekts, tas var būt interesants arī no tūrisma viedokļa Šeit ir jānāk plašākā lokā, jāspriež un jāpieņem lēmumi, vai mēs varam virzīties kādu soli tālāk," teica LVM Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Valdis Kalns.
"Mūsu pārziņā ir kultūras pieminekļu glābšanas programma, kur viens no mērķiem ir finansiāli atbalstīt tos īpašniekus, kas paredz objektos konservācijas, glābšanas, restaurācijas un citus būtiskus darbus, lai novērstu apdraudējumu kultūras piemineklim," piebilda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Jana Mikuļska.
Pārvaldē stāstīja, ka Kurzemē ir deviņas kultūrvēsturiski vērtīgas vācu augstmaņu kapličas, no kurām četras ir kritiskā stāvoklī. Atjaunota nav neviena.
Šobrīd par senču kapeņu atjaunošanu interesējoties baronu pēcteči Ezerē, un tas esot rets gadījums. Kapliču īpašnieki pārsvarā ir pašvaldības un draudzes, kas kā iemeslu neatjaunošanai minējušas gan līdzekļu trūkumu, gan faktu, ka baronu kapenēm mūsdienās īsti nav pielietojuma, līdz ar to tās nav prioritāte.