Druviete pauda, ka pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājiem nebija darbības plāna, bija pieteiktas ieceres, idejas, kuras nevar ne turpināt, ne noraidīt. Taču viņa uzsvēra, ka izglītībā ir ļoti svarīga pēctecība, un tieši pēctecība būšot Druvietes darbības pamatprincips.
Es daudziem lēmumiem varu nepiekrist , bet kļūdu grozīšana arī var būt kļūda; ja kaut kas dziļi iesakņojies, tas nav jāmaina,” atzina Druviete.
Viņa atzina, ka, piemēram, princips „nauda seko skolēnam” nav attaisnojies. Druviete uzsvēra, ka ir jāievēro princips nodrošināt pamatizglītības iegūšanu tuvu dzīvesvietai, bet pie finansējuma sadales, ņemot vērā skolēnu skaitu, daudzviet šo principu ievērot nevarētu un mazas lauku skolas būtu apdraudētas. Druviete uzskata, ka par skolu apvienošanu vai saglabāšanu reģionos jālemj kopā ar pašvaldībām, īpaši ņemot vērā ieceri noteikt obligātu vidējo izglītību.
„Mēs nedrīkstam būt Eiropas viesstrādnieki,” uzsvēra Druviete, norādot, ka ir jāattīsta izglītības sistēma, jānodrošina ne tikai augsta līmeņa mācību kvalitāte vidusskolās, bet arī šīs izglītības pieejamība. Pārdesmit kilometri, kas šķir dzīvesvietu no skolas, nedrīkst būt par šķērsli izglītības iegūšanai, uzsvēra Druviete.
Viņa nepiekrīt uzskatiem, ka Latvijā būtu par daudz skolu, jo svarīgākais ir nevis skolu skaits, bet gan mācību kvalitāte un pedagogu kvalifikācija tajās.
Reorganizācija nevar būt pašmērķis, vidusskolām jābūt labi aprīkotām un ar kvalificētiem skolotājiem, iespējams, dažas skolas jākonsolidē, bet tas jālemj pašvaldībai, sacīja Druviete, atzīstot, ka skeptiski vērtē formālus kritērijus skolu apvienošanai, piemēram, skolēnu skaitu klasēs.
Druviete arī kritizēja skolotāju algu sistēmu, kura ir sarežģīta un nenodrošina taisnīgu samaksu, kas apmierinātu gan mazo lauku skolu, gan ģimnāziju pedagogus. Ministre solīja strādāt pie modeļiem, kas nodrošinātu racionālu skolotāju atalgojuma sistēmu, norādot, ka tās projektam būtu jābūt gatavam jau vasarā.
