Viņš norādīja, ka pašlaik ES spriež par sankcijām pret Krievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par situācijas eskalēšanu Krimā, iespējams, arī par ieroču embargo, bet, ja situācija netiks atrisināta un spriedze augs, varētu spriest arī par stingrākām un plašākām ekonomiskajām sankcijām.
Viņš atzina, ka Krievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskais partneris, tāpēc iespējamās sankcijas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku. Taču ES arī notiek darbs ar Krieviju un Ukrainu, lai panāktu krīzes atrisināšanu.
„Ir svarīgi, lai ES parādītu Krievijai, ka šāda uzvedība Eiropā 21. gadsimtā nav pieņemama. Ir ekonomiskie argumenti, bet situācija ir pārāk nopietna, lai nekādi nereaģētu un ļautu situācijai attīstīties,” sacīja ekspremjers.
Viņš atzina, ka pēdējo dienu notikumi Krimā nedod pamatu optimismam.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodījušas Krievijas agresiju, tiek apsvērtas arī iespējas ieviest sankcijas.
Krimā 16. martā gaidāmo referendumu par neleģitīmu atzinusi gan Ukrainas centrālā vara, gan Starptautiskās organizācijas. Tas gan maz interesē Maskavas augstākās amatpersonas, Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko paziņojusi, ka Krimas pievienošanu var uzskatīt par izlemtu.
Pilnu „Rīta Panorāmas” interviju ar Valdi Dombrovski var noskatīties šeit.
