No nulles līdz 12 vietām. Tik negaidīti daudz vietu Rīgā ieguvusi Nacionālā apvienība, turklāt apsteidzot pat daudz pieredzējušāko “Vienotību”. Vai tas var novest pie pārbīdēm parlamentā un valdībā?
Pretēju daudzu skepsei, Nacionālās apvienības pārstāvji Saeimā un valdībā spējuši pierādīt, ka ir izauguši no nacionālā romantiska autiņiem un kļuvuši par politiķiem, kas var risināt svarīgus jautājumus. Tā uzskata kādreizējais disidents un viens no nacionālas kustības aizsācējiem Jānis Rožkalns.
"Viens no lieliem panākumiem, ko Nacionālā apvienība šajā gadā ir panākusi un ko turpinās, ka mūsu valstī vispār runā par latviešu nacionālajām interesēm, jo līdz šim bija runa - kā tur jūtas krievi, citas minoritātes, bet neviens nejautāja, kā jūtas latvieši savā zemē, un tas, ka tagad runā, tas vien ir ļoti daudz,” norāda Rožkalns.
Valdošajā koalīcijā Nacionālo apvienību līdz šim uzskatīja par mazāko brāli, ar kuru lielākie un vecākie negrib spēlēties kopīgajā smilšu kastē. Jau iepriekš nacionāļu viedoklis vairākos jautājumos ar pārējiem partneriem valdībā nav saskanējis, un nu pēc pašvaldību velēšanām var gaidīt, ka apvienība centīsies panākt ietekmes pārdali.
Tagad var redzēt, kurš ir mazais brālis. Reformu partiju summējot kopā ar "Vienotību, kā izrādās pēc tautas viedokļa, tas ir mazākais brālis Nacionālajai apvienībai. Skatīsimies. Es domāju, ka būs sagaidāmas pārmaiņas arī Saeimas līmenī," prognozē Jānis Dombrava.
Šai valdība pietiekot spēka, lai nostrādātu visu tai atvēlēto laiku, taču koalīcijas partneriem jāizdara secinājumi par iznākumu Rīgā.
“Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji atklāti nesaka, ka koalīcijā būtu nepieciešamas pārmaiņas, vien diplomātiski norāda - tas ir premjera Valda Dombrovska kompetences lauciņš. Taču no nacionāļu izteikumiem noprotams, ka viņi būtu pelnījuši lielāku teikšanu. Kā brīdina NA vecbiedri, koalīcijas partneriem jārīkojas politiski atbildīgi un saprātīgi, ņemot vērā, ka nākamgad būs Saeimas vēlēšanas.
"Visiem kopā, arī "Vienotībai", Reformu partijai, jāizdara secinājumi un jāpārdomā, kā mums nelikt vēlētājiem vilties 2014.gada budžeta kontekstā, arī sarežģītās situācijās, kā būs pēc eiro ieviešanas, kur ne viss būs piena upes ķīseļa krastos," norāda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). "Tam darbam ir ārkārtīgi svarīgi gatavoties. Saņemot šo mandātu no vēlētājiem, mums jābūt diezgan aktīviem iniciatoriem valdībā tieši šajā virzienā, lai nākošgad latviešu vēlētājam nebūtu vilšanās pirms Saeimas vēlēšanām.”
Kā uzskata Zīle, ja vēlētāji jutīsies piekrāpti, latviešu partijas Saeimas vēlēšanās varot palikt mazākumā ne tikai Rīgā, bet zaudēt arī varu Latvijā.
