Jau vairākus gadus, tas ir, kopš laika, kad tika pārtraukta Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošanas programmas darbība, valsts budžetā vairs nav programmas, kurā līdzekļi tiktu atvēlēti konkrēti dievnamu atjaunošanai un remontdarbiem. Tas gan nenozīmē, ka dievnamu atjaunošanai netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Agnese Rupenheita skaidroja, ka sakrālām celtnēm finansējums ir pieejams tā saucamās Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros, kuru administrē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
“Šis ir valsts budžets, kas tiek piešķirts kultūras pieminekļu neatliekamiem glābšanas darbiem. Šis finansējums ir sadalīts tādos kā grozos pēc finansējuma saņēmējiem, kas ir sabiedriskas organizācijas, komersanti un pašvaldības. Sakrālās celtnes ietilpst šajā sabiedrisko organizāciju grozā, jo pieteicēji un finansējuma apguvēji pārsvarā ir draudzes,” sacīja Rupenheita.
Tiesa gan, no šīs programmas īstenošanai atvēlētais valsts budžeta finansējums pieejams tikai kultūras pieminekļu atjaunošanai, norādīja Rupenheita.
”Viens no galvenajiem kritērijiem ir, ka objekts ir valsts nozīmes kultūras piemineklis vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Tad mēs finansējumu varam piešķirt izpētēm. Nākamais kritērijs ir veicamie neatliekamie glābšanas darbi, kuriem ir jāatbilst kultūras mantojuma saglabāšanas principiem. Tātad – izmantoti tiek attiecīgi materiāli, metodes un darbus veic sertificēti speciālisti,” stāstīja Rupenheita.
Valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statuss piešķirts 319 sakrālām celtnēm. Taču, kā atzina Rupenheita, arī kultūras pieminekļu statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai piešķirtās naudas apjoms ir ļoti ierobežots. 2014. gadā programmas ietvaros 49 dievnamu atjaunošanai kopumā piešķirti 303 500 eiro.
Savukārt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem 2007. – 2013. gada plānošanas periodā finansiāli atbalstīta divpadsmit sakrālo celtņu atjaunošana. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, šogad paredzēti līdzekļi arī projektu sagatavošanai, stāstīja Rupenheita.
”Mēs esam paredzējuši nelielu finansējuma daļu 3% apmērā novirzīt tieši projektu administrēšanai, jo, kā mēs esam secinājuši pēc iepriekšējo gadu pieredzes, šis ir tāds neliels klupšanas akmens draudzēm, kur pārsvarā cilvēki darbojas uz brīvprātības pamata,” norādīja Rupenheita.
Latvijas Evanģeliski luteriskās baznīcas virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš Latvijas Radio apliecināja, ka šāds atbalsts, nenoliedzami ir nozīmīgs, taču Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītāji ne reizi vien aicinājuši valdību izveidot īpašu budžeta programmu dievnamu atjaunošanas finansēšanai. Gluži nesen šis jautājums bijis iekļauts arī Garīgo lietu padomes sēdes darba kārtībā
”Jau ilgstoši visu konfesiju vadītāji - ne tikai mūsu Luterāņu baznīca, bet arī visas pārējās - esam aicinājuši dažādu valdību vadītājus – iepriekšējos un arī tagadējos – iesaistīties un tādu valsts programmu veidot, jo situācija ir tāda, ka lielākā daļa dievnamu, izņemot atsevišķus, kas ir mūsdienās celti, ir kultūrvēsturiska vērtība, neskatoties uz to, vai tiem ir pieminekļa statuss vai nav,” pauda Ganiņš.
Pēc dažādiem aprēķiniem, Latvijā esošo dievnamu savešanai kārtībā nepieciešams no 110 līdz pat 170 miljoniem eiro.
Draudzēm, piesaistot ziedotājus, ik gadu izdodas baznīcu atjaunošanā ieguldīt aptuveni vienu miljonu eiro, taču ar to nepietiek, norādīja Ganiņš.
”Papildus tam, ko mēs ieguldām, vajadzētu vēl aptuveni četrus miljonus eiro gadā ieguldīt. Jo pretējā gadījumā pēc divdesmit gadiem tā situācija būs pavisam bēdīga. Tas ir tas, kas mums iztrūkst un kur mēs meklējam palīdzīgu roku, cerams, no valsts,” stāstīja Ganiņš.
Atsevišķas valsts budžeta programmas izveide un iepriekš zināms valsts finansējuma apjoms ļautu konfesijām mērķtiecīgāk plānot dievnamu atjaunošanu.
