Krustpunktā

Krustpunktā - premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks

Krustpunktā

"Brexit" atkal atlikts: ko uzņēmējiem nozīmē ilgstošais neskaidrības stāvoklis

Krustpunktā diskusija: Vai valsts ieslodzīto resocializācijai tērē līdzekļus jēgpilni?

Dienesti daļēji piekrīt kritikai par ieslodzīto resocializāciju un uzsver jauna cietuma trūkumu

Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienests daļēji piekrīt kritikai, ko revīzijā par ieslodzīto resocializāciju pauda Valsts kontroles. Vienlaikus tiek uzsvērts atbilstošas cietumu infrastruktūras trūkums.

Paziņojumā medijiem Tieslietu ministrija norādīja, ka kriminālsodu izpildes iestādes vienas pašas nevar nodrošināt personas veiksmīgu integrāciju sabiedrībā pēc soda izciešanas. “Tās tradicionāli ir jomas, ar kurām strādā pašvaldība, par kuras klientu persona parasti kļūst pēc atbrīvošanas,” norādīts ministrijas paziņojumā.

Attiecībā uz to personu augsto recidīvu, kuru kriminālā vēsture ir ilga, ministrijas ieskatā  resocializāciju var panākt tikai daudzu gadu garumā. Turklāt atkārtotas noziedzības samazināšanai svarīga ir arī sabiedrības vēlme uzņemt šādas personas savā lokā.

Turklāt aizvien ilgākas jaunā cietuma būvniecības atlikšanas dēļ pieaug izdevumi veco cietumu remontēšanai, norāda ministrija. “Veiksmīga resocializācija nav iespējama bez efektīvas ieslodzījuma vietu infrastruktūras.

Nevar gribēt, ka no cietuma iznāk patiešām mainījies cilvēks, kurš visus šos gadus ir pavadījis vienā kamerā vēl ar padsmit ieslodzītajiem, lai kādi būtu bijuši administrācijas centieni personu labot.

Diemžēl mēs strauji virzāmies uz to, ka Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komisija patiešām var vienā brīdī likt mums slēgt kādu no viskritiskākajā stāvoklī esošajiem cietumiem,” paziņojumā medijiem norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Tieslietu ministrija atzīst kritiku par to, ka nav tikusi izveidota resocializācijas rezultātu analīzes sistēma, tāpēc plāno noteikt attiecīgos rādītājus resocializācijas rezultātu izvērtēšanai.

Arī Ieslodzījuma vietu pārvalde VK uzietās problēmas atzīst, taču vienlaikus norāda, ka liela daļa no nepilnībām, kas izriet no ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, jau ir konstatētas. Pēc IeVP iniciatīvas kopš 2016. gada resocializācijas procesu pilnveides vajadzībām, piesaistot finansējumu no malas, šo nepilnību novēršanai uzsākta divu apjomīgu Eiropas struktūrfondu (ESF) projektu īstenošana.

Pārvaldē arī piekrīt, ka resocializācijas darbā jāiesaistās plašākam valsts un pašvaldību institūciju lokam.

Tāpat Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Aija Fedorova Latvijas Radio atzina, ka ziņojumā iekļautie pārmetumi par slikto cietumu infrastruktūru nav jaunums: “Par problēmām, kas ir objektīvi saistītas ar nepiemērotu, novecojušu ieslodzījumu vietu infrastruktūru, par kavēšanos ar jauna cietuma būvniecību, par visiem šiem jautājumiem Ieslodzījumu vietu pārvalde jau ilgstoši ir runājusi un uz to vērsusi ne tikai valdības un atbildīgo iestāžu, bet arī sabiedrības uzmanību.”

Turklāt līdzās cietumu infrastruktūrai būtu svarīgi strādāt pie darbinieku apmācības, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Valsts probācijas dienests vadītājs Mihails Papsujevičs.

Dienests paziņojumā medijiem skaidroja, ka lielākie izaicinājumi atkārtota nozieguma novēršanai saistīti atkarības vielu lietošanu un personu ar garīga rakstura veselības un uzvedības traucējumiem. Tāpat dienestā piekrīt Valsts kontroles secinājumam, ka turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība resocializācijas pasākumu kvalitatīvai izpētei, proti, kā to ietekmē mainās konkrēta indivīda uzvedība pēc soda izciešanas.

KONTEKSTS:

Revīzijā par notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti Valsts kontrole secināja:

  • Lielākā daļa ieslodzījuma vietā nonāk atkārtoti, ceturtā daļa – ceturto un pat vairāk reižu.
  • Formāli sistēma darbojas, valsts cietumiem turpina tērēt desmitiem miljonu eiro.
  • Kritiskā stāvoklī esošā cietumu infrastruktūra – būtisks šķērslis veiksmīgai resocializācijai.
  • Cietumu infrastruktūra neraisa arī komersantu interesi veidot tur jaunas darba vietas ieslodzītajiem.
  • Latvijā resocializācijā trūkst nozīmīga posma – iekļaušana sabiedrībā pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas.
  • Resocializācijas darbā jāiesaistās plašākam valsts un pašvaldību institūciju lokam.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti