Kopš šā gada janvārī stājās spēkā Diasporas likums, pirmo reizi ir sasaukta likumā paredzētā Diasporas konsultatīvā padome Ārlietu ministrijā (ĀM). Tās uzdevums ir sniegt ministrijām priekšlikumus par diasporai svarīgiem jautājumiem.
Konsultatīvajā padomē pie viena galda kopā ar valsts iestāžu pārstāvjiem sēž nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā diasporas organizācijas.
“Paredzams, ka mēs sanāksim kopā četras piecas reizes gadā, kur tiks izlemti jautājumi par diasporas politikas realizēšanu,” norāda ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza.
Viens no problēmjautājumiem, kas joprojām nav atrisināts, ir ārpus Eiropas Savienības iegūto dokumentu, tajā skaitā izglītības dokumentu atzīšana.
Ar to nule saskāries ārsts, vairāku ASV izglītības iestāžu profesors Uģis Gruntmanis, kurš 22 gadus dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš norāda – lai gan Diasporas likums ir pieņemts, tas vēl nedarbojas.
“Tas absolūti nav iedzīvināts. Es pats pagājušajā nedēļā saskāros ar organizācijām, kas par to neko nebija dzirdējušas. Līdz ar to tā ārzemju dokumentu iesniegšana un atzīšana ir ļoti, ļoti apgrūtināta,” stāsta Gruntmanis.
Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, kura nule kļuvusi arī par jaunievēlētā prezidenta Egila Levita padomnieci diasporas jautājumos, norāda, ka Diasporas konsultatīvā padome ir vieta, kur aktualizēt cilvēkiem svarīgus jautājumus un lai frāzes pārvērstu reālā darbībā. “Lai cilvēki ārvalstīs varētu just piederības saikni Latvijai stiprāk, lai atvieglotu praktiskos jautājumus, ar ko jāsaskaras, atgriežoties Latvijā,” saka Pinto.
Diasporas pārstāvji norāda – viņiem ir svarīgi saglabāt identitāti, iesaistīties ekonomikas un zinātnes procesos, būt pilsoniski aktīviem, ka arī spēt bez liekiem šķēršļiem atgriezties dzimtenē.
