Viņš norādīja, ka prognozes par demogrāfijas situāciju tuvākajos gados “nekā priecīga nesola”, jo potenciālo vecāku skaits samazinās.
Un valsts var darīt daudz vairāk, lai veicinātu situācijas uzlabošanos, uzskata Mežs. Pašlaik institucionāli nav neviena augstā līmeņa politiķa, kas atbildētu par ģimenes politiku, un, “kamēr tāda nebūs, domāju, ka ģimenes valsts politika kardināli neuzlabosies”, norādīja Mežs.
Viņš norādīja, ka līdzīgas ministrijas ir vairākās Eiropas valstīs. Latvijā teorētiski par ģimenes politiku atbild Labklājības ministrija, tomēr šai ministrijai ir ļoti liela un sarežģīta atbildība un nasta, un ģimenes politika ir tikai viena no daudzajām jomām.
Mežs sacīja, ka Latvijā Iedzīvotāju lietu ministrijas atbildība varētu būt ne tikai ģimenes politika, bet arī diasporas jautājumi un reemigrācija.
Demogrāfs arī norādīja, ka finansiāli Latvijas atbalsts ģimenēm ir viens no skopākajiem Eiropā un mēs kā iedzīvotāji esam vienlīdz atbildīgi par to, jo, piemēram, Igaunija ir mazāka, bet tās budžets - lielāks, un attiecīgi valsts var sniegt lielāku atbalstu, jo iedzīvotāji maksā vairāk nodokļu. Bet Latvijas sabiedrībā joprojām pastāv viedoklis, ka var nemaksāt visus nodokļus.
Arī Latvijas sabiedrības iesaistīšanās politikā ir mazāka nekā Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir partiju biedri, līdz ar to partijas ir spiestas “skatīties uz vairāk smadzenēm un rokām, kas vada procesu”, nevis ir “viens pelēkais, zaļais, sarkanais kardināls”, kas visu izlemj, norādīja Mežs.
