De Facto

Starp tukšām telpām un iekārtu par 500 000

De Facto

Vilcienu iepirkums iezīmē jaunus spēlētājus

Privātskolām tērē 2,5 miljonus

De facto: Privātskolas necaurskatāmi apgūst valsts finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Valsts finansējums teju 2,5 latu apmērā katru mācību gadu nonāk arī privātskolu banku kontos, un daļa no šīm skolām ir cieši saistītas arī ar politiķiem, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Mācību maksa ir galvenais finansējuma avots privātskolām, taču dažām no tām labās attiecības ar pašvaldību vai konkrētiem politiķiem pavērušas ceļu uz papildu labumiem. Laikā, kad par oligarhu dēvētais Ainārs Šlesers aktīvi darbojās politikā un arī Latvijas starptautiskās skolas vadībā, Saeima 2006. gada 15. jūnijā pieņēma speciālu likumu. Tas skolu atbrīvoja no dažādām nodevām, muitas maksājumiem un svarīgi – no nekustamā īpašuma nodokļa.

Nebija ilgi jāgaida - skola īrētās telpas pameta un uzcēla plašu namu par teju 4,5 miljoniem eiro.

Tuvas attiecības ar pašvaldību līdz šim bija arī Ādažu Brīvajai Valdorfa skolai. Te mācījās bijušā Ādažu novada mēra Normunda Breidaka meita. Mēru gan vēlāk atstādināja par nelikumīgu rīcību ar pašvaldības finansēm.

Šajā laikā maksa par skolai iznomātajām telpām (199 km2) ik gadu saruka (2010.g – 350 LVL; 2011.g. - 249,56 LVL; 2012.g. - 179,10 LVL).

Visticamāk, šo tradīciju necentās apstādināt arī Breidaka pēctecis Pēteris Balzāns. Vēl vairāk - pirms pašvaldību vēlēšanām nomas līgums pagarināts uz trīs gadiem, publiski cenu vairs neatklājot.

Savukārt, vidusskola ,,Premjers” labprāt veido milzu uzkrājumus skaidrā naudā. “De facto” pamanījis, ka gada pārskatā viņi norādījuši, ka bankas kontos ir vien 11 479 LVL. Turpretim skaidrā naudā glabā 258 321 LVL. Iestādes saimnieciskās darbības apmēri nepamato šādu nepieciešamību. Tas rada aizdomas par to, vai maz šī nauda, ierodoties Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvjiem, būtu atrodama.

Savukārt, Rīgas 1. vidusskolas valdes locekļi nolēmuši algu nesaņemt. Tā vietā nemitīgi aizņemties no sava uzņēmuma. Pērn valdes priekšsēdētājs Sergejs Pasternaks sev aizdevis vairāk nekā 50 tūkstošus latu. Līdzīgi viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt, kamēr citas privātskolas peļņu visbiežāk iegulda attīstībā, vidusskola dividendes teju 89 tūkstošu latu apmērā pārskaitīja savai “mātes kompānijai”. Tās īpašnieks ir tas pats Pasternaks. Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Ināra Kalniņa norāda, ka šī skola nav asociācija.

I.Kalniņa raidījumam “De facto” izteica pieņēmumu, ka ,,tas ir uzņēmēju veidots bizness par izglītību”.

“de facto” vēlējās sazināties ar Rīgas 1.vidusskolas saimnieku S.Pasternaku. Taču viņš, aizbildinoties ar prombūtni, interviju atteica. Pasternaks neesot vēlējies, lai sarunā piedalītos arī skolas direktors Roberts Vaišļa. Taču pēc tam, kad preses pārstāve pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem domu noformulēt nespēja, Vaišļa bija spiests pārņemt stafeti.

,,Jebkurā biznesā ir sociālās atbildības daļa. Tā ir biznesa morāle, tā ir biznesa ētika, tā ir biznesa sūtība. Nevar būt izglītības iestāde tikai kā peļņas avots,” saka Vaišļa. Taču norādot uz pretrunām starp gada pārskatos lasāmo un Vaišļas sacīto, skolas direktors centās aizstāvēt sava darba devēja rīcību:,,Šī naudas summa, nevarētu teikt, ka tā kalpo kā peļņas avots dibinātājam. Tā kalpo kā atspaids, no kura atkal tiek ieguldīti līdzekļi vidusskolā. Svarīgākais šajā ziņā ir ne fiskālais, ne tieši nauda, bet šie te cilvēki, jaunieši.”

Kaut gan šādu skolu rīcību var vērtēt pretrunīgi, tās tāpat kā citas privātskolas Latvijā saņem valsts finansējumu. Valsts finansējums, kas pagājušajā mācību gadā nonāca privātskolu banku kontos, bija iespaidīgs - 2 448 900 LVL. Turklāt arī iespējams atbalsts no pašvaldības. Piemēram, Rīgas dome pērn tam atvēlēja vairāk nekā 123 tūkstošus latu. Šī finansējuma mērķis – samaksāt algas privātskolu pedagogiem.

Raidījums gan neatrada kādu, kam rūp, kā tiek tērēta skolu nauda. Pašvaldības un valsts kontrolē tikai to, kas attiecas uz viņu piešķirto finansējumu. Pārējais skolu grāmatvedībās notiekošais paliek neskatīts. “De facto” sazinājās ar Latvijas vadošajiem pētniekiem izglītības nozarē.

Visi apliecināja vienu – līdz šim privātskolās notiekošajam neviens uzmanību nav pievērsis.

Vienīgi, akreditējot kādu no izglītības programmām, mācību iestādei jāatbilst noteiktām prasībām, tādēļ varbūt pat neizbrīna nozares ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) nespēja atbildēt uz “De facto” jautājumu par to, vai nebūtu jāpārskata tas, kādā veidā un cik daudz valsts naudas nonāk privātskolu kontos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti