Raidījuma skatītāja Ilona, izmantojot bezdarbnieku kuponus, Daugavpilī “Virši” organizētajos kursos apgūst "Sociālā aprūpētāja" arodu. Taču mācību procesā viņu pārsteidza fakts, ka kāda sieviete vārdā Veronika vienlaikus ir gan bezdarbniece, kas saņem stipendiju, gan arī pasniedzēja, kas saņem algu.
“Viņa pasniedza visas stundas krievu valodā, tāpēc ka valsts valodu nepārvalda mutiski, drukātus materiālus valsts valodā nedeva. Viņa arī slikta pasniedzēja bija. Pie tam viņa gan pasniedza, gan parakstījās, ka apmeklē stundas pie sevis,” stāsta Ilona.
Raidījums devās uz Daugavpili, mācību centru "Virši", taču izrādās – mācību centra vadītāja ir Rēzeknes filiālē. Savukārt sazvanīta telefoniski, "Virši" direktore Tatjana Savostjanova šo jautājumu apspriest nevēlas: “Kādā sakarā man ar jums tas jāapspriež? (..) Tas nebija pārkāpums, jo cilvēkam bija līgums noslēgts. Un šis līgums bija aiznests oficiāli arī uz Nodarbinātības valsts aģentūru, kur viņi piefiksēja šo līgumu. Likums atļauj bezdarbniekam būt uzskaitē un oficiāli divus mēnešus strādāt, ja var apvienot kursus un darbu.”
Savostjanova noliedz, ka šāda situācija pieļauta personīgās pazīšanās dēļ.
“Mēs veicām pārbaudi, un no 20.maija šī bezdarbniece nav vairs pasniedzēja mācību iestādē. Viņa bija par pasniedzēju četras dienas, viņai mācībās, kurās piedalās, tika uzrādīti neattaisnoti kavējumi un par šīm dienām viņa stipendiju nesaņems,” stāsta NVA Juridiskā departamenta direktore Marianna Dreja.
NVA pārstāve arī skaidro, kā šāda situācija varēja rasties: “Bezdarbniekam ir tiesības būt pašnodarbinātam, un, ja viņš nesasniedz minimālo apjomu ienākumus, no kā viņam jāmaksā nodokļi, tad turpina būt bezdarbnieks. Un, ja bezdarbnieks, viņam ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam bezdarbniekam. Un attiecīgi persona varēja nesaprast, ka viņa var strādāt, bet nav korekti, ka viņa pati sev pasniedz un pati sev pārbauda zināšanu līmeni.”
Pretenzijas, ka kursi notiekot tikai krievu valodā, arī nav atstātas bez ievērības. Pedagogus pārbaudīšot Valsts valodas centrs.
