Panorāma

SM šaubas par «Air Baltic» izraudzītajiem investoriem

Panorāma

Skola kā iespēja: Grib palielināt izcilo skolēnu skaitu

Nodibina “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrību"

Dārzkopju balsij sarunās ar IZM nodibina Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrību

Jau gadiem nerimst peripetijas ap Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kas ir vienīgā dārzkopības skola Latvijā. Nozares pārstāvjiem joprojām nav 100% pārliecības par skolas nākotni. Lai aizstāvētu sabiedrības intereses un būtu par dārzkopības nozares vienotu balsi sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), sestdien nodibināta biedrība “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība.”  

Biedrību nodibinājuši pieredzējuši dārznieki, daiļdārznieki, absolventi, pasniedzēji un nozares speciālisti, kuri noraizējušies par Bulduru dārzkopības vidusskolas nākotni.

“Es baidos, ka pašreiz ar dārzkopību, nenotiek tāpat kā ar cukura nozari. Mazliet krīze un vis tūliņ jālikvidē,” satraukumu pauž “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrības” valdes  loceklis Jānis Bērziņš.

105 gadus senajai skolai neklājas viegli. Lielā ēka bija celta 1000 audzēkņu. Ziedu laikos tā bija pilna, taču pēdējos gados te mācās vidēji 300 - 400 audzēkņi. Daļa telpu stāv tukšas. Ienākumi no saimnieciskās darbības nenosedz nekustamo īpašumu  un zemju uzturēšanas izmaksas. Skola ierauta arī tiesvedībās. Ne reizi vien izskanējušas bažas, ka skolu varētu slēgt vai nodot privatizācijai.

“Mēs gribam, lai šī skola atkal top stipra un attīstās, jo tā faktiski vienīgā īsteno attiecīgās dārzkopības programmas, ar senām iestrādēm un senu vēsturi,” skaidro IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Bulduru Dārzkopības vidusskola šobrīd ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Bet no janvāra tā būs profesionālās izglītības iestāde IZM padotībā.

“Skola un valde kopumā līdz nākamā gada sākumam pārvērtē, kuri īpašumi ir nepieciešami mācību programmu īstenošanai un kuri īpašumi tam nav nepieciešami. Notiks izvērtējums, tad ar valdības lēmumu tos īpašumus, kas nav vajadzīgi mācību nodrošināšanai, atdodam “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ),” stāsta Papule.

Nupat nodibinātā “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība” tam gan nepiekrīt.

“Mūsu mērķis ir saglabāt skolu kā vienotu veselumu, jo skolai ir iespējams gūt labumu no saviem īpašumiem. Tas ir cits jautājums, vai tas ir  veiksmīgi un laba saimnieka cienīgi darīts līdz šim,” norāda “Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrības” valdes priekšsēdētājs Ansis Birznieks.

“Šodien nodos IZM, tā visus īpašumus VNĪ. Tie iztirgos, ieliks budžetā, kā tas bija ar kultūras iestādēm. Un skolai pateiks - mums nav naudas un skola ir jāslēdz. To, ka skolai biznesmeņi uzlikuši aci un ka šis ir vērtīgs kumoss, lai vēlāk noprivatizētu par lētu naudu, to jau mēs redzam apmēram 10 gadus. Kas spieto ap skolu. Skumji, ka šai lietai pieslēgusies valdība un parlaments,” piebilst Bērziņš. 

Skola izstrādājusi attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem - kā tā plāno stabilizēt situāciju. Ministrija to šobrīd vērtē.

“Par audzēkņu skaitu skolai ir ļoti nopietni jādomā, jo, ja nebūs audzēkņu, bažas pastāv. Bet es domāju, ka ir iespējams organizēt kursus neklātienē, piesaistot pieaugušos. Pašreiz ir tā, ka jauniešiem pēc pamatskolas dārzkopība varbūt interese mazāk. Ļoti daudz būtu jāstrādā uz karjeras izglītību,” uzskata  Bulduru Dārzkopības vidusskolas valdes locekle Ina Vārna.

“Esam snieguši redzējumu, kur varētu attīstīt augļu dārzu un dārzkopības centru. Bet es pieļauju, ka mums ir īpašumi, no kuriem mēs varam atteikties, jo visus īpašumus skola nevar apsaimniekot,” atzīst Vārna.  

Biedrības pārstāvji sola palīdzēt pilnveidot izglītības programmas un iedvest jaunu elpu skolai. Pāris gadu laikā var panākt pozitīvas pārmaiņas, jo nozare spējot nodrošināt audzēkņu skaita pieaugumu.

“Mums ir jauni spēcīgi dārznieki, kas daudz ko dzīvē sasnieguši. Mēs parādīsim viņus jauniešiem. Mācību programmas, materiāli tehniskās bāzes nav.. Laiki mainījušies, pedagogi nezina, ko nozare sagaida, mūsu uzdevums ir pateikt - mēs kā nozare sagaidām speciālistus ar tādām teorētiskām prasmēm, ar šādām praktiskām iemaņām. Mēs varam piedāvāt prakses vietu, tehnoloģijas,” saka Birznieks. 

Jau gadu Bulduru Dārzkopības vidusskolai nav arī direktora. Divi IZM izsludinātie konkursi beigušies bez rezultāta. Tagad sludinās trešo. Ministrija ļoti cer, ka pieteiksies kandidāti, kuriem būs pa spēkam atjaunot skolas slavu.

Pirmo reizi ideja par skolas iespējamu likvidāciju izskanējusi pirms 15 gadiem, kad tomēr lēma, ka to vēl saglabās. Pašreiz finanšu situācija nav uzlabojusies, kaut gan pērn tika atstādināts skolas ilggadējais direktors Aivars Griķis, kuram neesot bijis attīstības redzējuma un prasmes finanses plānot.

Pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija auditā secinājusi, ka skolai iespējams arī maksātnespējas risks. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti