DAP norāda, ka, noslēdzoties Eiropas Savienības nozīmes biotopu apzināšanas jeb dabas skaitīšanas lauka darbu otrajai sezonai, līdz šim apkopotie un pārbaudītie dati no apsekotajām teritorijām liecina, ka mežu biotopu kvalitāte Latvijā ir zemāka, nekā sākotnēji domāts.
Kopumā dabas skaitīšanas otrajā sezonā apsekoti 500 tūkstoši hektāru, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāri upju, veltot šim darbam 38 443 darba stundas. Darbu veikšanā bija iesaistīti 265 cilvēki, tajā skaitā 250 eksperti – biotopu apsekotāji. Ziemas mēnešos līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai norit saņemto datu apkopošana un pārbaude.
“Teju puse no visiem mežiem ir jaunāki par 50 gadiem, ko citviet pasaulē nemaz nesauc par mežu. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka lielākā daļa mežu ir labas (47,6%), vidējas (39%) un zemas (5%) kvalitātes.
Un tikai 8,4% vērtējami kā izcilas kvalitātes biotopi. Turklāt šis biotopu veids ir ļoti izkaisīts un sadrumstalots, kas neveicina tajos esošo reto un jutīgo sugu ilglaicīgu pastāvēšanu,”
skaidroja mežu biotopu eksperte Sandra Ikauniece.
Kopumā šajā gadā eksperti anketās ir atzīmējuši 60 000 vērtīgus floras atradumus, tajā skaitā jaunas atradnes retiem un aizsargājamiem augiem.
Pateicoties sausajai vasarai, šogad vairākās vietās izdevies fiksēt Latvijā reti sastopamā brūnā dižmeldra atradnes. Latgalē uzieta jauna suga – smaržīgais ancītis, kam raksturīga īpatnēja smarža, kā arī vienlaicīgi divās dažādās vietās atklāta jauna grīšļu suga. Fiksēta jauna atradne ļoti retai orhideju sugai – bezlapu epipogijai, kuras sēklas, gaidot piemērotus laikapstākļus, var zemē nogulēt neaugot un neziedot pat 37 gadus.
No jauna uzietas krāšņās orhidejas - garlapu cefalantēras. Vasaras sākumā Kurzemē atklāta otrā lielās kosas atradne Latvijā – tās garums piemērotā vasarā var sasniegt pat 2,6 m, bet Moricsalā fiksēta pirms vairāk nekā 100 gadiem pēdējo reizi redzētā sūna - skrajais hipns.
Līdz šim rezultātus par apsekojumiem ir saņēmuši tikai zālāju biotopu īpašnieki, kā arī to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotāji, kurās top kāds no 15 īpaši aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāniem.
Līdz 2021. gadam visi īpašnieki, kuru īpašumos biotops konstatēts, saņems par to informāciju. Ja dabas skaitīšanas laikā Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājams biotops īpašumā netiks atrasts, atsevišķu informatīvo vēstuli sūtīt nav plānots, informē DAP.
Dabas skaitīšanā jeb ES Kohēzijas fonda projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” līdz ar biotopu kartēšanas aktivitāti dabas skaitītāju komanda koordinē 15 jau esošu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādi un sugas aizsardzības plānu izstrādi dīķa naktssikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Roņi”, “Pūces” un “Dzeņi”. Jau nākamā gada martā būs gatavs pirmais no plāniem dīķa naktssikspārnim.
