Tieši kultūras pieminekļi ir vairāk apdraudēti, jo tos nevar pārbūvēt atbilstoši visām mūsdienu ugunsdrošības normām, līdz ar to nepieciešami nestandarta risinājumi. Visvairāk apdraudētas ir koka būves. „Mēs nevaram garantēt absolūtu drošību, bet to palielināt noteikti var, un tas ir visu dienestu uzdevums,” uzsvēra Dambis.
„Ja tik drošā objektā pie tām drošības sistēmām, apsardzes un pie tās reaģēšanas iespējas, kāda bija Rīgas pilī, ir noticis tāds ugunsgrēks, tad ir jāuztraucas pilnīgi par visiem kultūrvēsturiskiem objektiem. Mums ir jādomā, kāda ir reaģēšanas spēja un glābšanas tehnika tajos gadījumos, kad ugunsgrēks notiek,” norādīja VKPAI priekšnieks.
Nopietnākie zaudējumi Rīgas pilī ir nodarīti tieši pašai pilij, ne muzeja eksponātiem. „Šis objekts ir viens no senākajām kultūrvēsturiski nozīmīgām, unikālām celtnēm Rīgā ar ļoti augstu autentiskuma un oriģinālās substances pakāpi,” skaidroja Dambis. Visvairāk cietusi ir Baltā zāle – tās griesti esot praktiski zuduši, arī zāles sienas ir cietušas. Izpostīta ir arī oriģinālā jumta konstrukcija.
Tai pat laikā Dambis atzina, ka nopostīto iespējams atjaunot, taču tas nebūs oriģināls. Fragmentāri atjaunot varēs arī griestus, tomēr vietām tie vairs nebūs oriģināli.
Atjaunošanai būs nepieciešams ilgs un kvalitatīvs darbs, un Latvijā ir speciālisti, kas spēj to paveikt. Cik ilgs laiks pils atjaunošanai būs nepieciešams, Dambis gan neņēmās pagaidām prognozēt, taču uzsvēra, ka nevajadzētu steigties. Turklāt daļu postījumu varēs redzēt vien pēc vairākām nedēļām vai mēnešiem.
