Šoreiz gan augstākās amatpersonas nepagodinās Tibetas budistu garīgo līderi, aizbildinoties ar Latvijas oficiālo nostāju – atbalsts Ķīnas teritoriālajai integritātei, uzskatot Tibetas autonomo rajonu par Ķīnas teritorijas neatņemamu sastāvdaļu. Arī Ārlietu ministrija uzsver, ka Dalailamas vizīte ir privāta iniciatīva, un, runājot ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārdiem, - ja kāda amatpersona tiekas ar Tibetas garīgo līderi, „tas ir šo pašu personu lēmums”.
Atminoties iepriekšējo Dalailamas vizīti Latvijā 2001.gadā, Saeimas deputātu grupas Tibetas atbalstam pārstāve Inguna Rībena norāda uz it kā maznozīmīgu faktu - Vīķe-Freiberga ar kājām atnākusi no Rīgas pils uz Biržas ēku, kur svinīgā ceremonijā, piedaloties Dalailamam, tika iesvētīta tibetiešu mūku veidotā smilšu mandala. Prezidente no Dalailamas kā dāvanu saņēma zīda šalli, kas simbolizē harmoniju.
„Acīmredzot Vīķes-Freibergas garīguma līmenis un šo lietu izpratne bija savādāka nekā pašlaik mūsu amatpersonām. Viņai kā folkloristei un humanitāras ievirzes cilvēkam šīs budisma vērtības bija viņas interešu laukā. Manuprāt, arī Latvijas folklora un tautasdziesmas ir pilnas ar budismu,” vērtēja Rībena.
Arī Latvijai kā mazai tautai, kas bijusi PSRS sastāvā, ne tik tālā pagātnē bija svarīgi, ka tās vārds izskan plašajā pasaulē. Tādēļ „no politiskā viedokļa tā ir nodevība”, uzskata Rībena, vienlaikus paužot izpratni par to, cik Latvijai ir svarīgas politiskās un ekonomiskās attiecības ar pasaules lielvalsti Ķīnu.
Asus vārdus gan Latvijas amatpersonām, gan Ķīnas vēstniecībai velta arī deputātu grupas vadītājs Dāvis Stalts, kurš iesaistījies vizītes organizēšanā.
„Ar tādu merkantilo interešu pārākumu pār garīgumu es neesmu saskāries. Amatpersonas ir kļuvušas, es neteiktu, mazāk garīgas, bet mazāk spējīgas stāvēt par garīgām vērtībām iepretim globālajam finansiālajam slogam,” pauž Stalts.
Organizējot vizīti, viņš esot saskāries ar Ķīnas vēstniecības pretdarbību – Latvijas Nacionālajā operā esot atteikta Dalailamas tikšanās ar Tibetas atbalstītājiem, bet Saeimas prezidijs nav ļāvis parlamentāriešiem tikties ar garīgo līderi Sarkanajā zālē.
Abas tikšanās gan notiks, taču citviet nekā gribēts.
Saeimas deputātu tikšanās ar Dalailamu notiks otrdien parlamenta Tautsaimniecības komisijas telpās.
Igauņi - atvērtāki; lietuvieši - slēgtāki
Tikmēr Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds Latvijas amatpersonu vēso attieksmi pret šo vizīti uzskata par apliecinājumu Ķīnas pieaugošajai lomai pasaulē un Latvijas ekonomiskajām un politiskajām interesēm. Vienlaikus viņš norāda uz pretrunu – ja Rīgā ierastos citu konfesiju vadītāji, Latvijas amatpersonas noteikti tiktos ar viņiem.
Nekā nosodoša amatpersonu rīcībā viņš gan neredz un uzsver, ka īpaši pēc krīzes Latvija daudz lielāku uzsvaru nekā iepriekš liek uz ekonomisko labklājību.
„Protams, garīgās vērtības ir svarīgas, bet apsvērumi tomēr ir ekonomiski un politiski,” viņš secina. „Sabiedrība [no amatpersonām] vispirms gaida ekonomisko labklājību," uzskata Sprūds.
To, ka Latvijai attiecībā uz Ķīnu ir lieli plāni, apliecina gan Jaunā Zīda ceļa projekts, gan tranzīta ceļš uz Āziju. Tajās valstīs, kur Dalailama ticis uzņemts, Ķīnas reakcija neesot bijusi ilgi jāgaida. „Ķīnas reakcija bija strikta – nobloķēti projekti,” uzsver Sprūds.
Arī tam, kādēļ Igaunijā pirms pāris gadiem Dalailamas vizīte bijusi augstā līmenī, Sprūdam ir izskaidrojums.
„Viņi bija mazāk izmisuši [krīzes laikā], ekonomiskā nepieciešamība bija mazāka. Gan [Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika] Ilvesa, gan Igaunijas politika ir bijusi konsekvents spiediens uz Rietumiem un Skandināviju, bet Latvijai svarīgs ir arī Austrumu virziens,” skaidro Sprūds.
Viņš Latvijas amatpersonu attieksmi pret Tibetas budistu garīgā līdera vizīti dēvē lakoniski – „politiski ir notikusi distancēšanās”.
Vēl izvairīgāka nostāja nekā Latvijā pret Dalailamas vizīti ir kaimiņvalstī Lietuvā, tādēļ, iespējams, tieši Igaunija būtu jāuzskata par izņēmumu. Lietuvu Tibetas budistu garīgais līderis apmeklēs pēc viesošanās Rīgā.
Latvijā viņam paredzēta preses konference Nacionālajā operā, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, kā arī uzruna diskusijā ar Latvijas inteliģences un garīdzniecības pārstāvjiem. Galvenais vizītes notikums būs publiskā lekcija „Līdzcietības kultūra” "Arēnā Rīga", kurā plāno piedalīties tūkstošiem cilvēku no Latvijas un kaimiņvalstīm. (To tiešraidē translēs arī lsm.lv)
Dalailama savā braucienā uz Eiropu apmeklēs vēl Čehiju un Vāciju.
Dalailama ir Tibetas garīgais līderis trimdā kopš 1959.gada, kad Tibetu savā kontrolē pārņēma Ķīna. Kopš tā laika viņš aktīvi dodas vizītēs uz dažādām valstīm, aicinot uz lielāku Tibetas autonomiju.
