Bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī, kur gadu desmitiem neatjaunojas dabisks purvs, iekopts izmēģinājumu lauks, kur biotopu eksperti un brīvprātīgie stāda sfagnu jeb purva sūnas. Pēc darba noslēguma lauku noklās ar sienu, lai augi neizkalstu. Zinātniskā eksperimenta mērķis ir degradētajā purva teritorijā veicināt dabīgajiem mitrājiem raksturīgo augu atjaunošanos. Sfagnu stādīšana tik plašā teritorijā Latvijā notiek pirmo reizi, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "Life restore" vadītājs Kaspars Pabērzs:
"Lai augtu sfagnas vajadzīgs vienmērīgs mitruma līmenis. Te, šajā laukā, var redzēt, ka teritorija ir ar slīpumu un tur projām pie meža zemākajā vietā ir mitrs un viss ir kārtībā, purva augi atjaunojas. Bet te, augstākajā bijušā kūdras lauka vietā, var redzēt, ka nekas no purva nav atjaunojies, teritorija ir sausa."
Stādāmais materiāls vairāk nekā 2000 kilogrami sfagnu atvesti no Drabiņu purva. Sfagnu stādīšanas talkā piedalās arī Lietuvas eksperti, kas līdzīgu projektu pirms pāris gadiem veikuši savā valstī, taču rezultātā purva augi neieauga izmēģinājuma laukā. Lietuvas Dabas fonda pārstāvis Nerijs Zableckis stāsta, ka iemesls bijis mitruma trūkums, otro mēģinājumu lietuvieši veiks rudenī, kad ir vairāk nokrišņu:
"Mēs stādījām šīs sūnas aptuveni hektāra platībā, taču tās gāja bojā ūdens trūkuma dēļ, tāpēc mēs mēģināsim vēlreiz to darīt tāpat kā jūs to darāt šeit, Latvijā. Lietuvā mēs to darīsim purvā, kas joprojām ir kūdras izstrādes procesā, bet teritorijas malas ir jau tukšas un tajās mēs strādāsim. Tas būs vēl lielāks izaicinājums, jo šīs teritorijas ir īpaši sausas, mums būs jārūpējas par mitrināšanu. Šādi eksperimenti ir jāveic, jo tā mēs varam palīdzēt dabai atkopties. Var vienkārši appludināt izstrādātus purvus un gaidīt ilgu laiku līdz ekosistēma atkopsies, bet, ja mēs ar rokām vēl papildus stādām šos augus, tas dabai ir kā medikamenti cilvēkam, lai palīdzētu ātrāk atveseļoties."
Lietuvas dabas eksperts vērtē, ka, stādot purvu Ķemeru tīrelī, bijuši ideāli apstākļi, jo zeme pēc lietus ir īpaši mitra. Taču
reālo rezultātu, kad sūnām šeit jāizplešas teju paklāja izskatā, varēs redzēt vien pēc gada.
Lietuvā patlaban kūdras izstrāde notiek 8000 hektāru plātībā un jauni izstrādes purvi nav atvērti vairākus gadus, kas esot politisks lēmums Lietuvā.
"Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielākā problēma gan ir pamestie padomju laikā izstrādātie kūdras purvi un lielākoties tās ir valsts un privāto zemes, par kurām vairs neviens nerūpējas," norāda Zableckis.
Latvijā kopumā ir vairāk nekā 50 tūkstoši hektāru degradētu kūdrāju, un 15 tūkstošos hektāru patlaban notiek kūdras izstrāde. Purva stādīšanas eksperimentā cer atrast efektīvāko veidu, kuru varēs izmantot bijušajos kūdras izstrādes laukos arī citviet Latvijā, stāsta Pabērzs:
"Aptuveni 18 tūkstošos degradēto kūdras purvu hektāros jau iezīmējies to tālākais izmantošanas veids – teritorijas kas ir appludinātas, kā Sedas purvs. Tāpat ir teritorijas, kur ir iesējies mežs un jau aug koki, tad vēl Pierīgā atsevišķās purvu vietās jau ir apbūve. Vairāk nekā 300 hektāros vēl tiek audzētas ogas – mellenes un dzērvenes. Un tad valstī ir tie aptuveni 17 tūkstoši hektāru, kas ir uz jautājuma zīmes, ko ar to iesākt, un tāpēc mēs caur eksperimentiem reālos kūdras laukos līdz nākamajam gadam veidojam teritoriju tālākas izmantošanas ieteikumus."
Bijušajā kūdras izstrādes laukā Lielajā Ķemeru tīrelī pirmie iestādīto sfagnu jeb purva sūnu augšanas rezultāti tiks novērtēti rudenī.
Četros izmēģinājumu teritorijas laukumos talcinieki stādīja dažādu sugu sfagnu sūnas – Magelāna, brūno, iesarkano un zaļo sfagnu – un citus purva augus dažādās kombinācijās.
