Dienas ziņas

Tērvetē atklāta izstāde «Latvieši pasaules kalnos»

Dienas ziņas

Būt vai nebūt Cēsu olimpiskā centra biatlona kompleksam

Kompromiss par kailcirtēm piejūras mežos?

Dabas aizstāvji gatavi kompromisam - kailcirtes piekrastē, bet mazākas

Ja mežu apsaimniekotājs piekrastē veidos kailcirti, tad tai ir jābūt uz pusi mazākai, nekā bija plānots atļaut iepriekš, strīdā par ciršanas noteikumiem piejūras mežos piedāvājuši dabas aizstāvji. Zemkopības ministrija atzinusi, ka šī platība ļautu sasniegt mērķi atjaunot priežu audzes, tādējādi abas puses, iespējams, panāks kompromisu.

No idejas atļaut kailcirtes arī piejūras mežos Zemkopības ministrija (ZM) neatteiksies. Tomēr diskusijā iesaistītie ir ceļā uz to, lai panāktu kopsaucēju. Iepriekš ministrija gribēja pieļaut divu hektāru lielas kailcirtes, un dabas organizācijas norādīja uz dažādiem riskiem kā pieaugošu izcirtumu skaitu un vecu koku izzušanu.

“Diskusijā par piejūras mežiem, kas sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi, aicinām iespējami samazināt kailcirtes pielietojumu, un, ja tomēr nonāk pie tā, ka kailcirte ir jālieto un mežu nozare uz to pastāv, tad tā noteikti nedrīkstētu būt lielāka par vienu hektāru,”

norāda Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis. “Mēs varam vismaz diskutēt par mazāku ietekmi uz vidi. Protams, kailcirte Latvijas mežsaimniecības izpratnē nav dabai draudzīgs mežu apsaimniekošanas veids,” saka Rozītis.

Ministrija skaidro – kailcirtes atļaut viņi plāno tādēļ, lai veiksmīgāk varētu apsaimniekot izzūdošās priežu audzes. Tās atjaunot var, ja izpildās divi nosacījumi – saulei jāvar apspīdēt zemi pie jaunām priedēm, un tuvumā nedrīkst būt vecas priedes, kas ar savu vareno sakņu sistēmu kavē augšanu.

Ministrijā gan atzīst, ka mērķi sasniegt var, arī uz pusi samazinot kailcirtes lielumu, kā ierosina organizācijas.

Tāpēc šajā ziņā varētu izdoties panākt kompromisu. “No savas profesionālās pieredzes varu teikt, tas atvērums ir pietiekoši liels, lai  divus minētos nosacījumus, tas ir, gaisma un sakņu konkurence, varētu nodrošināt,” saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Tomēr dabas nevalstiskās organizācijas klajā nākušas ar vēl citiem priekšlikumiem.

Piemēram, biedrības prasa, lai tiktu nodrošināts vienmērīgs veco mežu pārklājums visā valstī, nepieaugtu ciršanas apjomi valsts mežos, ja tas notiek privātos, tāpat aicināts noteikt ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas un perēšanas periodā.Mums ir pietiekoši daudz iespēju panākt par virkni jautājumiem kompromisus. Es nevaru apgalvot, ka par visiem. Līdz ar to, lai fiksētu, kur mums ir kompromisi un kas paliek atklāti jautājumi, mēs organizējam vēl vienu sanāksmi nākamtrešdien,” norāda Ozols.

Plānotās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos gan ļautu ne tikai cirst, kur agrāk to darīt nevarēja, bet arī dotu iespēju cirst tievākus kokus kā līdz šim. Taču noteikumi par pienākumu uzliek kailcirtes arī atjaunot, stādot augstvērtīgu materiālu.

Ziņots, ka ZM valdībā vēlas virzīt apstiprināšanai dabas aizstāvju kritizētos grozījumus mežu ciršanas noteikumos, kas atļaus kailcirtes daļā piejūras mežu un ļaus cirst tievākus kokus. Arī mežu īpašnieki aicinājuši šos grozījumus apstiprināt, jo tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, ko pamazām pārņem lapu koki.

Taču dabas aizstāvji iebilst. Viņuprāt, plānotās izmaiņas rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. Turklāt domāt tikai par ekonomiskām interesēm ir tuvredzīgi un tas nekādi nesaistās ar ilgspējīgu mežsaimniecību. Viņš arī pieļāva, ka jaunie noteikumi samazinās mežu dabas vērtību un būtiski palielinās kailcirtes apmērus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt