Turpinās strīdi par brīvāku regulējumu mežu ciršanai

Zemkopības ministrija jau drīzumā virzīs apstiprināšanai valdībā dabas aizstāvju kritizētos grozījumus mežu ciršanas noteikumos, kas atļaus kailcirtes daļā piejūras mežu un ļaus cirst tievākus kokus. Zemkopības ministrs gan uzdevis visām iesaistītajām pusēm vēl pēdējo reizi satikties un rast kopsaucēju, tomēr paredzams, ka grozījumu saturs vairs būtiski nemainīsies.  

Zemkopības ministrijas gatavotie grozījumi koku ciršanas noteikumos paredz ļaut cirst tievākus kokus nekā līdz šim, kā arī veidot kailcirtes daļā piejūras priežu mežu.  Mežu īpašnieki atklātā vēstulē valdības vadītājam un Valsts prezidentam aicinājuši šos grozījumus pieņemt, norādot – tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, un tos pamazām pārņemot lapu koki.

“Pie esošajiem normatīvajiem aktiem kvalitatīvu priedi atjaunot nav iespējams. Tāpēc, ka tie atvērumi ir tik maziņi, un priede kā saulmīlis, viņai ir vajadzīgas daudz plašākas teritorijas, lai viņa kvalitatīvi atjaunotos,” skaidro uzņēmuma "Bergvik Skog" Mežsaimniecības direktors Žanis Bacāns.

Dabas draugi gan uzskata – mežu īpašnieki vienkārši neizmanto visas iespējas, ko pieļauj pašreizējais regulējums.

“Nezin kāpēc tajos semināros mums rādīja tikai neveiksmīgus piemērus, vienmērīgi retinātas, nevis grupu izlases cirtes, kur ir pārāk biezas tās audzes atstātas, pārāk mazi tie atvērumi, tur loģiski varēja sagaidīt, ka viņas neatjaunosies,” iebilst Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, ornitologs Jānis Priednieks.

Lai rastu kādu kompromisu starp iesaistītajām pusēm, Zemkopības ministrija izveidojusi īpašu darba grupu, kas kopš aprīļa ir sanākusi uz 12 sēdēm, un dokumenta sākotnējais saturs ir mainījies.

Attiecībā uz piejūras mežiem panākts daļējs kompromiss kailcirtes atļaut tikai vietās, kur ir bagātīgāka augsne un pamežs veidojas ātrāk. Sila un mētrāja tipa mežos tās arvien būs aizliegtas.

Bet attiecībā uz cērtamo koku resnumu dabas aizstāvji vēl joprojām uzskata, ka nav veikts pienācīgs risku izvērtējums, tāpēc plānota vēl viena darba grupas sanāksme. Grozījumu saturs gan, visticamāk, paliks nemainīts.

“Mēs virzāmies uz priekšu, bet, pirms mēs ejam uz Ministru kabineta komiteju, mēs dodam atbildes uz šiem atlikušajiem jautājumiem. Protams, tās atbildes var nepatikt, bet tie jautājumi ir atbildēti,” norāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Dabas fonds uzskata – ieviešot šādu regulējumu, jāparedz kompensējošie mehānismi, piemēram, palielināt aizsargājamās mežu platības kā Igaunijā.

“Vēl arī mūs mulsina tas, ka tās galvenās sugas, kurām grib samazināt ciršanas vecumu, pēc vecuma struktūras var redzēt, ka pašreiz netrūkst, ko cirst; priedei vēl 20-30 gadus nevajadzētu būt problēmām, ja tiem skaitļiem var ticēt,” norāda Jānis Priednieks.  “Es pieļauju, ka, iespējams, ir kādi lielie spēlētāji, kas ir savus mežus nocirtuši un tagad vairs nav cērtamā vecumā, tāpēc vajag samazināt ciršanas vecumu.”

Mežu īpašnieki gan norāda – pateicoties viņu pūlēm un arī augsnes īpatnībām, koki šobrīd gluži vienkārši aug ātrāk nekā agrāk.

“Mēs esam izaudzējuši kvalitatīvu mežu ar labu diametru, kurš būtu jāizmanto, respektīvi, jācērt, un mēs to nedrīkstam darīt, jo normatīvais akts pasaka – nē, tev būs jāgaida vēl 20 gadi,” pauž Žanis Bacāns.

Grozījumi gan paredz – gadījumos, kad koki tiks izcirsti, vadoties pēc to minimālā resnuma, nevis vecuma, kas atstāts nemainīts, to vietā būs jāstāda augstvērtīgāki stādi, kas, pēc mežu īpašnieku teiktā, esot aptuveni četras reizes dārgāki par parastajiem.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt