Kur likt un kā utilizēt tās cūkas, kas tiek uzietas beigtas Latgales mežos un kurām jau laboratoriski noteikta Āfrikas cūku mēra diagnoze? - tas ir būtisks jautājums, kas šajā vasaras laikā satrauc cūku mēra skartās pašvaldības - Krāslavas un Dagdas novadu.
Atklāto ar Āfrikas mēri slimo cūku skaits Latgalē aug, un, iespējams, pēc izmeklējumiem klāt nāks vēl četras mežacūkas. Daļa no šiem dzīvniekiem jau sadedzinātas, daļai tas process vēl priekšā, saka PVD Dienvidlatgales nodaļas vadītājs Antons Lazdāns.
Kā rīkoties, lai beigtās mežacūkas nonāktu uz pārbaudēm, analīžu veikšanai un galvenais, kā utilizēt atrastos beigtos dzīvniekus, ir galavssāpe vietējiem dienestiem un pašvaldībām. Tas ir kas jauns, ar ko nākas saskarties, bet kam jāseko loģiskam risinājumam arī valsts līmenī, saka Dagdas novada domes vadītāja Sandra Viškure.
Šobrīd tiek lemts par beigto dzīvnieku aprakšanu un dedzināšanu turpat uz vietas - abos Krāslavas un Dagdas novados. Ārkārtas situācijā tas ir vienīgais operatīvais risinājums, saka Lazdāns.
Āfrikas cūku mēra saslimstība un ārkārtas situācijas izsludināsana var būt par iemeslu, lai Latgalē, pierobežā izveidotu beigto lopu krematoriju. Tas būtu labs risinājums gan šodienas cūku mēra saslimšanas gadījumā, gan ikdienā, kad lauksaimniekiem rodas problēmas ar beigto dzīvnieku utilizāciju. Iespējams, nepieciešams īpašs pilotprojekts par krematorijas izveidi, saka Krāslavas novada lauku attīstības konsultante Viktorija Lene.
