Dažādi mežam neraksturīgi augi dabas parkā “Piejūra” nonākuši no blakus esošajiem mazdārziņiem. Garupē uzrunātie mazdārziņu saimnieki gan teic, ka nezāles ārpus savas teritorijas nenesot. Tomēr īstas skaidrības kāpēc to nedrīkst darīt arī nav.
“Mežā nonāk tādi augi un tāds materiāls, kas mežam nav raksturīgs, nav dabisks. Var tikt ievazāts arī slimības, kaitēkļi.
Tagad Latvijā ļoti izplatās arī Spānijas kailgliemezis, kas arī jau ir novērots piekrastes sausajos kāpu mežos,” skaidro biotopu eksperte Inese Silamiķele.
Nelikumīgi izveidotās komposta kaudzes maina arī augšanas apstākļus, kas ilgtermiņā var novest pie dabiskās bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Inese Silamiķele norāda: “Varbūt tik traki gluži nav, ka nopostītu dabas parku, bet tā pirmā josla, tie 100-200 metri noteikti maina kopējo skatu un ainavisko vērtību, un arī tūristam vispirms jāiziet cauri mēslainei.”
Dabas parks ''Piejūra'' aizņem piekto daļu no visas Carnikavas novada teritorijas, un daudzviet cieši pieguļ mazdārziņu rajoniem.
Ar zaļo atkritumu izmetējiem pašvaldība cīnās jau gadiem ilgi.
Carnikavas komunālserviss direktors Gunārs Dzenis stāsta: “Mums ir pārvietojamās kameras, kuras mēs izvietojam. Mainām to atrašanās vietu, un pēc tam šo materiālu nododam pašvaldības policijai, kas tālāk to izskata un ierosina administratīvo pārkāpumu lietu. Tādas jau ir bijušas padsmit.”
“Iespējams jānomainās paaudzēm, tā kā ar visiem atkritumiem tas ir. Cilvēki vēl aizvien uzskata, ka atkritumi tā ir tāda lieta, kas kādam ir jāsavāc, kas kādam ir jādara bez maksas. Tas mums varbūt ir tāds mantojums no iepriekšējiem laikiem,” spriež Vides pārvaldības nodaļas vadītājs Edgars Sliede.
Dabas parks “Piejūra” ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija Pierīgā, kas izveidota 1962. gadā ar mērķi saglabāt Vidzemes piekrastes unikālās dabas bagātības.
