Rīta Panorāma

Zemessardzes orķestra koncerti Alūksnē, Cēsīs un Liepājā

Rīta Panorāma

Intervija ar Airu Birziņu un Guntaru Prāni

Intervija ar Ilzi Viņķeli

Cīņā par lielāku finansējumu veselības aprūpei ministre vēl cer uz Saeimu

Cīnoties par lielāku finansējumu veselības aprūpei nākamgad, vēl ir cerība uz Saeimu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).

Lai gan nākamgad izdevumi veselības aprūpei no valsts budžeta pieaugs, tomēr procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) to apjoms būs mazāks. Viņķele to saistīja ar nodokļu īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP): “Latvijā tie nākamgad ir 30,7%. Ja lūkojamies uz valstīm, kurām mēs gribētu līdzināties – skandināviem, Vāciju, tad šis īpatsvars sasniedz 33-34%.”

Tas savukārt esot saistīts ar nodokļu reformu. “It kā labu gribot, faktiski procentpunktu ieņēmumus no IKP mēs negūstam, atļaujot uzņēmumiem reinvestēt peļņu, neiemaksājot valsts budžetā. Otra ļoti dārga atrakcija – diferencētais neapliekamais minimums, kas ne tik lielu labumu dod nevienlīdzības samazināšanā, bet maksā ļoti dārgi.”

Viņasprāt, no 2021. gada būtu jāpāriet uz lielāku neapliekamo minimumu un “progresīvāku iedzīvotāju ienākumu nodokli”.

Lielāka finansējuma panākšanai veselības aprūpei ministre norādīja arī uz arodbiedrību lomu: “Manuprāt, viena no neizmantotām iespējām Latvijā ir spēcīgas arodbiedrības, kas ļoti prasīgi, mērķēti un kontekstā liek politiķiem pildīt solījumus un ir arī līdzvērtīgs partneris. Ja politiķi piesola algu pielikumu, tad arodbiedrības nākamais jautājums – lūdzu parādiet avotu.”

Viņķele norādīja, ka no papildu piešķirtajiem 50 miljoniem eiro 42 miljoni paredzēti atalgojuma pieaugumam. Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem par 10%, ģimenes ārstiem – 8-10%.

Savukārt 28 slimnīcām, kas sniedz diennakts pakalpojumus, mazāk atalgotajam personālam pieaugums varētu būt 10-15%. Turklāt tā būs slimnīcu vadību atbildība, kā minēto atalgojumu sadalīt. Un arī šajā jautājumā būtiska būšot arodbiedrību loma.

Tāpat ministre neatmet cerību par lielāku finansējumu nozarei:

“Vēl cerība ir uz Saeimu. Iespējams, tur vienošanās opozīcijas klātbūtnē arī koalīcijas partijām ir mazliet savādāka. Varbūt spiediens ir lielāks.”

KONTEKSTS:

Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka 2020. gadā mediķu algām jāaug par 20%. Taču vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020. gada valsts budžetu, valdība saprata, ka to nav iespējams izdarīt.

Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem vajadzētu papildu 191 miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni, no kuriem 42 miljoni paredzēti algu pieaugumam.

Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šobrīd politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru nav iespējams izpildīt. 

Iestājoties par lielāku finansējuma pieaugumu, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauda gatavību protesta akcijām, iekļaujot arī streiku un iziešanu ielās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti