Iniciatīvas "Pasaule visiem" atklāšanas pasākums notika neparastos apstākļos. Okeāna katamarāns “Lover” šodien uz klāja uzņēma pasažierus ar īpašām vajadzībām, lai aizvizinātu līdz Daugavas iztekai jūrā. Ūdeņu šalkas, vēja sāļā elpa, komandas darbošanās viņiem kaut uz dažām stundām deva iespēju pasauli uztvert citādi nekā ikdienā.
"Mēs esam sapratuši to, ka tad, kad sabiedrībā ienāk cilvēks ar īpašām vajadzībām, klimats absolūti mainās. Mēs kļūstam labāki, iejūtīgāki, cilvēcīgāki, un tās ir kvalitātes, kas cilvēkiem visvairāk vajadzīgas. Līdzcietība ir tā, ko mēs gribam iemācīt saviem bērniem, un tieši skolas visiem ir tās, kas veicina šo procesu, bet šim skolām ir jābūt pieejamām," saka biedrības “Es redzu” valdes locekle Aivija Bārda.
Anastasija Proskurjakova beigusi speciālo skolu neredzīgajiem, bet tagad studē žurnālistiku augstskolā “Turība” un ir izpratusi, cik svarīgi iekļauties parastā ikdienas dzīvē kā līdzvērtīgai.
"Iniciatīvas mērķis ir, lai līdz 2019. gada septembrim būtu pieejamas vismaz 15 skolas Rīgā, parastas, nevis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai varētu mācīties un studēt parastā skolā, lai nebūtu jāiet uz speciālām," cerību pauž Anastasija.
Katamarāna “Lover” komanda jau trīs gadus ir piedalījusies starptautiskā labdarības misijā “Dvēseles buras”.
Ekspedīciju laikā misijas darbinieki pabijuši Vidusjūrā, Baltijas un Azovas jūrā, Baikāla un Sevana ezeros.
"Mēs piestājam katrā valstī, tiekamies ar vietējām invalīdu biedrībām, vizinām cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Uz mūsu klāja ir pabijuši zviedri, somi, franči, igauņi. Gandarījums milzīgs, jo enerģētika, ko atstāj šie cilvēki, ir ļoti patiesa un īsta," stāsta katamarāna kapteinis Uldis Mežulis.
Biedrību pamatuzdevums ir meklēt veidus, kā neredzīgajiem cilvēkiem parādīt, cik plašas ir viņu iespējas un kāds varētu būt viņu devums sabiedrībā. Starptautiskā līmenī tiek pētīta citu valstu pieredze gan neredzīgo bērnu integrācijai skolās, gan iespējām īstenot savus sapņus, ikdienu padarot maksimāli pilnvērtīgāku.
