4. studija

4. studija

4. studija

Kādas problēmas rodas, ja zeme zem mājas pieder trīs īpašniekiem?

Cik droši ir atstāt rokasnaudu par preci, kuru uzreiz nevarat iegādāties?

Cik droši ir atstāt rokasnaudu par preci, kuru uzreiz nevar atļauties iegādāties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Situācijās, kad cilvēks vēlas iegādāties to, ko īsti nevar atļauties, viņš aizņemas nepieciešamo summu vai ņem kredītu. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “4.studija” vērsās kāda skatītāja, kurai piedāvāts pirkt mēteli, summu maksājot pa daļām, turpat veikalā. Viņa nonākusi ļoti neērtā situācijā, jo pārdomājusi iegādāties mēteli, par kuru jau iemaksājusi drošības naudu – 50 eiro, bet veikals naudu neatdod. 

Vera raidījumam “4.studija” pastāstīja, ka kādā no Jūrmalas tirdzniecības centra veikaliem pārdevēja viņai parādījusi skaistu, bet dārgu mēteli. Tāda summa sievietei neesot bijusi, taču pārdevēja piedāvājusi pircējai iemaksāt tik daudz, cik viņai ir.

“Un es atstāju tur 50 eiro. Viņa savā bloknotā pierakstīja manu vārdu un telefonu, un viss. Viņa pateica – kad Jums būs nauda vēl, nesiet vēl naudu,” sacīja Vera. 

Izejot no veikala, Vera sapratusi, ka pārdevēja viņu veiksmīgi apvārdojusi un dārgais mētelis nemaz tā īsti nepatīk. Turklāt, viņa tik dārgu pirkumu nemaz nav varējusi atļauties, arī to ņemot uz nomaksu. Pārdevēja apgalvo, ka Vera solījusi par mēteli samaksāt līdz novembra beigām, bet ieradusies tikai decembra beigās, lai pateiktu, ka pirkumu nevēlas un saņemtu atpakaļ iemaksāto naudu. 

Kad Vera atgriezās veikalā, pārdevēja atteikusies naudu atdot. Arī telefona saruna ar veikala saimnieci nav devusi rezultātu. 

Pārdevēja skaidroja, ka nauda nav atdota, jo vajadzīgā izmēra prece bijusi atlikta. “Viņa mums prasīja to 52.izmēriņu, mēs to nepārdevām, tāpēc, ka mēs gaidījām to klientu,” stāstīja pārdevēja.  

Vai tiešām veikalnieki drīkst iekasēt drošības jeb rokas naudu un, gadījumā, ja pircējs ir pārdomājis, to neatdot?

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Santa Zarāne skaidroja, ka

pārdevēji drīkst šādus piedāvājumus piedāvāt patērētājam, bet ir svarīgi, ka tiek sniegta informācija par to, kā tas notiek un kādi ir līguma noteikumi. 

“Kas notiktu, ja pats pārdevējs vairs nevarētu piegādāt to preci, kuru patērētājs ir izvēlējies un priekšapmaksā ir samaksājis, vai - kas notiek tad, ja patērētājs izvēlas atkāpties no šī līguma,” teica Zarāne.

Viņa norādīja, ka šajā situācijā informācija patērētājai nav tikusi sniegta, un tādos gadījumos likums paredz - ja līguma noteikumi nav tikuši skaidri definēti, tad tie ir vērtējami par labu patērētājam. Šajā gadījumā pārdevējam ir jāsamaksā patērētājam atpakaļ samaksātie 50 eiro. 

Veras situācijā – pierādījums, ka tiešām noticis darījums un viņa iemaksājusi naudu par mēteli, nav apstiprināts ne čekā, ne arī citos dokumentos.

“Par to, ka pārdevēja neizsniedz šādus dokumentus, patērētājam ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā (VID),” paskaidroja Zarāne. 

PTAC iesaka neiepirkties pie pārdevējiem, kuri nevēlas izsniegt maksājumu apliecinošus dokumentus. 

“Ir nosacījumi, kas jāievēro, un šis ir dokuments, kas pēc tam palīdz īstenot viņa patērētāja tiesības,” uzsvēra Zarāne. 

Vera par notikušo ir ļoti sarūgtināta, jo nu ir palikusi bez 50 eiro, kas viņas ģimenes budžetā ir iespaidīga summa. Turklāt, arī veikalā sieviete vairs netiek gaidīta, lai summu par mēteli izmaksātu līdz galam un iegūtu to savā īpašumā. Tomēr viņa var vērsties gan VID, gan PTAC, jo likums paredz – iemaksātā nauda šajā situācijā tirgotājam ir jāatdod pircējai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti