Komisijas darbs vairāk bija veltīts, lai saprastu, kāda patlaban ir situācija ar ieslodzīto izglītošanu. Tādēļ deputātus par šīm lietām informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts Izglītības satura centra pārstāvji.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure vispirms minēja statistiku – pēdējo desmit gadu laikā cietumu skaits samazinājies līdz 11 ieslodzījuma vietām. Līdz ar emigrāciju, dzimstības mazināšanos un kriminālsodu politikas mīkstināšanu būtiski sarucis arī ieslodzīto skaits. Pirms desmit gadiem cietumos sēdēja 7650 noziedznieku, bet pašlaik gandrīz divas reizes mazāk – 4650.
No visiem cietumos sēdētājiem mācās nepilna puse, turklāt lielākā daļa apguvuši kādu no interešu izglītības programmām. Liela daļa nemaz nav tikusi līdz pamatizglītībai – tie ir pieauguši cilvēki ar piecu sešu klašu izglītību. Bet seši no visiem cietumniekiem arī studē – trīs uzņēmējdarbību, pa vienam datorzinātni, tiesību zinātni un pat sabiedriskās attiecības.
Taču grūtības sagādā valsts valodas zināšanas. Pareizāk – valodas nezināšana. Kaut arī no cietumos sēdošajiem 72% ir pilsoņi, latviešu valodu zina tikai trešā daļa. To Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja minēja kā vienu no trim galvenajām problēmām – ka valsts valodas apmācības notiek pārāk gausi, bet zināšanas vajadzīgas, lai varētu atrast darbu.
Vēl liela problēma ir liegums cietumniekiem izmantot internetu, tādēļ nav iespējama tālmācība. Tāpat cietumos trūkst atbilstošu telpu, lai cietumniekus apmācītu kā skolās.
Savukārt kā izaicinājumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure pirmkārt uzskata personāla apmācību:
„Nepieciešama pilnīgi jauna pieeja, bet mums sistēma iekavējusies vismaz par 10 gadiem. Tagad ir sekas tam, ka likvidēta Policijas akadēmija un penicitārā koledža. Karjeras izaugsmi nodrošināt ir ļoti apgrūtinoši, virzīt atbildīgos amatos ir grūti – nav akadēmisko zināšanu, nav pieredzes, tas situāciju vēl vairāk pasliktina. Ļoti gribētos cerēt, ka izdosies mūsu mācību centram mainīt statusu, kapacitāti un kvalitāti. Uz ko mēs virzāmies ikdienā – tā ir dinamiskā drošība cietumā, cita pieeja, profesionālā komunikācija.”
Kopumā Spure atzīst, ka ar tiesisko regulējumu viss ir kārtībā. Jaunas iespējas radīšot jaunā kompleksa celtniecība Olainē, kur varēs mācīt un ārstēt 200 atkarīgos. Tāpat līdz 2018. gadam cer uzbūvēt pilnīgi jaunu cietumu, kur atbilstoši visām prasībām varēs gan mācīties, gan citādi resocializēties.
Būtiski gan esot tas, ka trešā daļa no cietumniekiem ir „profesionāli sēdētāji”, kas atgriezties normālā dzīvē nemaz negrib.
