3500 Latvijas skolēnu būs iespēja šovasar iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā vasaras darba programmā. Salīdzinoši nelielais darbavietu skaits nozīmēs lielu konkurenci skolēnu vidū. Tomēr vairāk nodarbināt neesot iespējams, jo trūkst gan finansējuma, gan pašvaldību un privātā sektora intereses vai iespējas piedāvāt vasaras darbu skolēnam.
Šogad otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūra organizē programmu, kas paredzēta skolēnu darbam vasarā. Pieteikties darbam var ikviens skolēns, kas ir sasniedzis vismaz 15 gadu vecumu. Latvijas Radio uzrunātie skolēni norāda, ka par iespēju nopelnīt sev kabatas naudu un gūt pirmo darba pieredzi viņi ir priecīgi. Daži šo iespēju izmantojuši jau pagājušajā gadā:
„Jā, man patīk strādāt vasarā, man tas liekas ļoti izdevīgi un var iegūt ļoti labu pieredzi tieši vasaras darbā. Es tā kā oficiāli pieteicos arī caur to NVA,” saka kāds jaunietis. Viņam piebalso kāda meitene. „Vismaz vari iegūt jaunu pieredzi un apmēram saprast, kādā nozarē gribi strādāt. Es no sākuma tā kā par grāmatvedi piestrādāju un arī palīdzēju sekretāram,” stāsta meitene.
„Jā, lai nopelnītu naudu. Nav citu ko darīt vasarā vienkārši,” saka kāds puisis.
Iespēja strādāt gan nebūs visiem interesentiem, stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras direktora vietniece Sandra Šimkus. Pērn valsts šai programmai atvēlēja divus miljonus eiro, bet iztērēja vien nepilnu miljonu.
Paredzētā 10 500 skolēnu skaita vietā nodarbināja vien nedaudz vairāk nekā 4000 skolēnu, vairāk stāsta Šimkus. „Tie ir aptuveni 40% no rādītāja. Ja mēs analizējam skolēnu aktivitāti, tad jāsaka - tā bija pietiekami augsta, jo pasākumā arī pieteicās aptuveni desmit ar pusi tūkstoši, respektīvi, no skolēnu puses aktivitāte būtu bijusi pietiekama. Skaidrs, ka šeit pretī vajag darba devēju un darbavietas,” saka Šimkus.
Darba devēju nelielo interesi aģentūra skaidro ar to, ka pusi minimālās algas skolēnam sedz valsts, bet puse jāmaksā darba devējam. Bērna vecums nosaka to, kādās nozarēs un cik stundas drīkst nodarbināt.
Arī šie ierobežojumi attur pašvaldības un to uzņēmumus no aktīvākas dalības projektā. „Pašvaldībai ir jāuzņemas atbildība par viņiem, darba devējam jāuzņemas atbildība. Tas ir ierobežojošais faktors un tas apgrūtina, protams, tās iespējas, kur var nodarbināt, kas ir tie darbi,” klāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un jaunatnes jautājumos Ināra Dundure.
2009.gadā taupības nolūkos skolēnu vasaras darba programma tika slēgta, un 2013.gadā Valsts darba inspekcija pieķēra 65 jauniešus, kas vasaras sezonā strādāja bez darba līguma. Līdz ar valsts atbalsta programmas atsākšanu rādītāji par nelegālo nodarbinātību vasarā ir uzlabojušies. „Nepilngadīgo personu skaits, kas tika nodarbināts 2014.gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir samazinājies, un 2013.gadā nelegāli nodarbinātas tika tikai 22 personas, nepilngadīgās personas bez darba līgumiem,” informē Valsts darba inspekcijas pārstāve Zaiga Strode.
Pieteikties vasaras darba programmai jaunieši varēs sākt 5. maijā, taču konkurence par iespējamo darbavietu solās būt sīva.
