Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš pēc valdības lēmuma paziņoja, ka drīzumā vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lai tā paātrinātā kārtībā izskata lūgumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu.
Proti, lai ECT liegtu izdot Čalovski ASV, pirms no tām būtu saņemtas konkrētas garantijas Čalovska cilvēktiesību ievērošanai.
„Eiropas Cilvēktiesību tiesa var uzlikt par pienākumu valstij izpildīt vēl kaut kādus nosacījumus, saņemt kaut kādas garantijas – šis garantijas, par kurām tiek runāts, nav garantijas. Tas ir tas, ko Amerika pasaka – ka mēs darīsim visu iespējamo…” skaidroja Čalovska advokāts Saulvedis Vārpiņš.
Balsis dalās
Līdz šim Latvijas valdība atlika šī jautājuma izskatīšanu, lai gan sākotnēji bija to iekļāvusi darba kārtībā. Par Čalovska izdošanu balsoja visi partijas „Vienotība” ministri, izņemot Arti Pabriku, kurš atrodas atvaļinājumā, kā arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) un satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pret izdošanu nostājās Reformu partijas ministri un Jaunzeme-Grende (NA).
Reformu partija jau iepriekš paudusi, ka neatbalsta Latvijas pilsoņa izdošanu tiesāšanai ASV. „Ārlietu ministrija raugās no vairākiem aspektiem - gan juridiskiem, gan Eiropas cilvēktiesību aspektiem, gan arī attiecībām ar ASV. Man jāsaka tā, ka man šo pozīciju ieņemt nebūt nebija tik vienkārši, kā daudzi domā, bet jebkurā gadījumā es savu argumentāciju uzturēju,” tā lēmumu balsot pret izdošanu skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Skaidro izdošanu
Lai pamatotu valdības balsojuma rezultātu, premjers Valdis Dombrovskis atsaucas uz Kriminālprocesa likumā noteikto Ministru kabineta kompetenci, lemjot par personas izdošanu ārvalstij: „Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem: personas izdošana var kaitēt valsts suverenitātei, nodarījums uzskatāms par politisku vai militāru, ir pietiekams pamats uzskatīt, ka izdošana saistīta ar mērķi personu vajāt tās rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko uzskatu dēļ. Atbilstoši gan Tieslietu ministrijas, gan Ģenerālprokuratūras sniegtajai informācijai, neviens no šiem nosacījumiem nav spēkā, līdz ar to Ministru kabinetam nav pamata lemt kā savādāk, kā par personas izdošanu.”
„Šis lēmums bija balstīts uz Augstākās tiesas un ģenerālprokuratūras lēmumu pamatojumiem. Un valdība arī nolēma apstiprināt Tieslietu ministrijas iesniegto dokumentu par šīs aizdomās turētās personas izdošanu izskatīšanai tiesai Amerikas Savienotajās Valstīs,” skaidroja Bordāns.
„Atbilstoši procesuālai kārtībai šis jautājums tiek saskaņots ar attiecīgās valsts institūcijām. Un tehniski tiek nokārtots ar Ģenerālprokuratūras starpniecību,” piebilda ministrs.
Taujāts, cik daudz laika tehniski var aizņemt Čalovska izdošana un vai to ir iespējams veikt dienas laikā, Bordāns vairījās to komentēt, vien piebilstot – diez vai tas ir iespējams vienā dienā.
Savukārt kultūras ministre Jaunzeme-Grende savu balsojumu pret skaidrojusi ar to, ka par šo jautājumu ir jālemj tiesai un tas neesot viņas kompetencē.
Balsojumā nepiedalās
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks no „Vienotības” bija vienīgais, kurš balsojumā par Čalovski nepiedalījās. Pavasarī viņš bija izteicies, ka, visticamāk, neatbalstītu izdošanu, taču nedēļas sākumā bija devies sen ieplānotā trīs dienu atvaļinājumā. Taču jau dažas minūtes pēc sēdes beigām ministrs bija ieradies valdības namā uz semināru par valsts budžetu.
Pabriks gan noliedz, ka apzināti būtu vairījies no lemšanas par Čalovski: „Šis seminārs atšķirībā no Čalovska lietas ir tāds, kas saistīts ar budžetu un kur mēs grafiku zinām iepriekš, līdz ar to es biju ieplānojis uz šo semināru nākt, es nevaru atstāt ministriju bez līdzekļiem. Bet es netaisos jebkuru savu brīvdienu vai ģimenes prasības pakļaut izmaiņām tikai tāpēc, ka kāds no sēdes jautājumiem tiek mainīts."
"Es būtu balsojis, rūpīgi izvērtējot prokuratūras, Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas ziņoto, un man nav nekādu šaubu, ka tas lēmums, kas tika valdībā pieņemts, ir pietiekami objektīvs. Beigu beigās valdība ir lemtspējīga, arī Pabrikam klāt neesot," sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka otrdien pie valdības nama notiek pikets, kur piedalās gan Čalovska paziņas, gan „regulārie piketētāji”. Ik pa brīdim izskanēja arī saukļi, piemēram, „Latvijas tiesa – labākā pasaulē!”.
Viens no piketa dalībniekiem Latvijas Radio pastāstīja, lai gan viņš neatbalstot Čalovska padarīto, tomēr viņu nedrīkstot izdot ASV. Pretējā gadījumā „nākotnē ASV varēs pieņemt kādu jaunu likumu, ko es te varbūt pārkāpju un tad lūgt manu izdošanu”.
ASV lūdz izdot Čalovski, jo kopā ar kādu Rumānijas un Krievijas pilsoni izveidojuši datorvīrusu „Gozi”, kas inficēja ap miljons datoru visā pasaulē. Vīruss ļāvis ielauzties banku kontos un iegūt tur esošo naudu.
ASV Čalovskim draud līdz 67 gadu ilgs cietumsods.
Čalovskis savu vainu neatzīst un norāda, ka viņam nav zināšanu, lai šādu vīrusu izveidotu.
