Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Režisoram Varim Braslam -- 75!

Panorāma

Z. LiepiņA «Transcendentālās oratorijas» pirmatskaņojums

Būvuzraugiem būs jauni pienākumi un pilnvaras

Būvuzraugiem būs jauni pienākumi un pilnvaras

Būvuzrauga uzdevums ir ēkas pasūtītāja interesēs kontrolēt, vai celtnieki savu darbu veic kvalitatīvi, precīzi saskaņā ar projektu, pareizajām tehnoloģijām un visiem ar būvniecību saistītajiem likumiem. Ja uzraudzība noritētu atbilstoši visām prasībām, būvuzraugam būtu jāpamana un jāliek būvniekiem novērst visas nepilnības pirms objektu ļauj nodot lietošanā. Taču reālajā dzīvē uzraudzība nav līdz galam sakārtota – to atzīst gan paši būvuzraugi, gan citi eksperti.

Juris Ozols ir būvuzraugs 14 gadus. Viņš ir sertificēts uzraudzīt gan ceļu, gan ēku būvniecību. Viņš atzīst, lai pilnvērtīgi sekotu liela projekta celtniecībai, uzraugam jābūt objektā piecas dienas nedēļā. Taču dzīve piespiežot būvuzraugus uzņemties vairākus darbus vienlaikus un tam ir divi galvenie iemesli.

Ozola ieskatos, šai profesijai cienīgs atalgojums ir 1500 – 2000 eiro mēnesī, ko parasti vienā objektā nav iespējams nopelnīt. Otrs – pasūtītāji, izsludinot iepirkuma konkursus uz būvuzraudzību, nereti kandidātiem izvirza prasību, ka, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā jābūt nodotam kādam šī eksperta uzraudzītam objektam.

„Septiņus gadus es biju saistīts ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Tātad no pašas projekta stadijas, no 2004.gada līdz pat 2011.gadam. Faktiski šis lielais objekts man kā būvuzraugam neiet nekādā pieredzē, jo prasība ir, lai objekts ir nodots.  Kā zināms, objekts nav nodots vēl līdz šim, burtiski šajās dienās varbūt tiks nodots (..) Un pēc pusgada tie trīs gadi būs pagājuši,” skaidro Ozols.

Tāpēc būvuzraugi paralēli iesaistās citos projektos, lai būtu ko uzrādīt, piesakoties konkursos uz nākamajiem objektiem. Būvinženieru savienībā uzskata – jo vairāk objektu būvuzraugs uzņemas, jo mazāka iespēja izsekot celtniecības kvalitātei. „Es domāju, pie tāda sabiedriski nozīmīgas būves būvniecības ir noteikti jāierobežo šis vienlaicīgi iespējamo būvniecību skaits, ka nevar strādāt 10 būvēs uzreiz un līdz ar to neizdarīt neko kvalitatīvi,” atzīst Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Leonīds Jākobsons.

Ekonomikas ministrijā vienlaikus pārraugāmo objektu skaitu neplāno ierobežot. Problēmai risinājumu redz pagaidām vēl topošajā būvniecības informācijas sistēmā.

„Jebkura darba laika uzskaite un atrašanās objektā būs redzama šajā sistēmā. Tad arī būs iespējams skaidri redzēt, cik objektos vienlaikus un cik vietās un kur vienlaikus atrodas būvuzraugs,” skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Izvērtēt, vai konkrētais eksperts jau nav pārāk noslogots, lai pilnvērtīgi veiktu pārbaudes, tiek atstāts ēkas pasūtītāja ziņā. Jaunais būvniecības likums uzraugiem paredzēs arī jaunu pienākumu – viņiem būs jāsastāda un jāīsteno uzraudzības plāns, kas nozīmēs, ka būvuzraugam klātienē nāksies  dokumentos un fotogrāfijās fiksēt visus būvniecības posmus. „Mēs diezgan bieži varam konstatēt gadījumus, kad būvuzraugs pie nozīmīgu ēkas daļu pabeigšanas nav piedalījies. Lai šīs situācijas novērstu un tiešām nofiksētu, kas kurā brīdī tiek būvēts un kā tas tiek uzraudzīts, tad šis uzraudzības plāns ir kā viens no instrumentiem,” uzsver Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents Raitis Gultnieks.

Ozols apstiprina vēl vienu nozares problēmu – tik nelielā biznesa vidē, kāda ir Latvijā, esot gadījumi, kad uzraugs, kuram būtu ar kritisku aci jāvērtē celtnieku paveiktais darbs, patiesībā - vienā vai citā veidā - ir saistīts ar būvkompāniju.

Šādu kvalitāti neveicinošu saikni redz arī nozares asociācijā. Tās vadītājs uzskata – situāciju vismaz daļēji varētu labot ar normatīvo aktu palīdzību. „Varbūt labāk būtu būvuzraudzības iepirkumus valsts un pašvaldību pasūtījumos veikt pirms būvuzņēmēja iepirkuma, jo var gadīties, ka jau zinot kāds būvuzņēmējs ir, piesakās būvuzraudzības firmas, kuras ir saistītas ar šo firmu netieši,” norāda Gultnieks.

Viņš arī ir pārliecināts - nozare sakārtosies tad, kad vairākumam iesaistīto būs vēlēšanās darbu veikt pēc labākās prakses. „Būvniecības likums un visi būvnormatīvi ir rakstīti cilvēkiem, kas grib tos pildīt. Tie, kas to negrib pildīt, tiem ir rakstīts krimināllikums,” strikts ir Gultnieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt