Dienas ziņas

Alnis spiests pamest galvaspilsētu

Dienas ziņas

Atjaunots Ķemeru vēsturiskais ūdenstornis

Vietvārdu diena Gaiķos

Brocēnu novadā atzīmē Vietvārdu dienu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vietvārdi ir kā īsi stāstījumi par tautas vēsturi, kas saglabā valodas īpatnības un ziņas par ģeogrāfiskām vietām. Lai apzinātu to daudzveidību, Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citām organizācijām jau trešo gadu rīkoja Vietvārdu dienu. Tā šoreiz veda uz Brocēnu novada Gaiķu pagastu. Vietvārdu pētnieki to dēvē par balto pagastu, jo aptuveni gadsimtu te nav lingvistiski reģistrētu vietvārdu. Šī Vietvārdu diena situāciju mainīja.

Gaiķu tautas namā vietējie iedzīvotāji atnākši ar savu bagātību – vietvārdu zināšanām – kā tie izrunājami un kur kartē atrodama konkrētā upīte, tilts, pļava, māja vai pakalns. Mainoties videi un cilvēkiem, pamazām izzūd arī vietvārdi, jo bieži vien kartēs netiek atspoguļoti. Tāpēc tie ir krājami, saudzējami un kopjami. Tas licis sarosīties Gaiķu pagasta novadpētniekiem, vasarā apceļotas visas mājas, tās safotografētas un pierakstīti arī vietvārdi, ko cilvēki atcerējušies. Nu Vietvārdu dienā arī šis apkopojums nonāks pie Latviešu valodas institūta pētniekiem un Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.

"Ir vietvārdi, kas pazuduši, bet valodā vēl ir, nu viņi bija stedzīgi jāsavāc. Ir arī tādi vietvārdi, kur vienam līkumam ir trīs nosaukumi, man viņš bērnībā bija Kritu līkums, tad ir Blumentālu līkums un vēl Krūmiņu līkums viens ceļa līkums tāds mums ir," saka Gaiķu pagasta novadpētniece Inese Gulbe-Radionova.

Rīkot Latvijas pagastu Vietvārdu dienu Latviešu valodas institūta darbinieki aizsāka 2018. gadā, viesojoties Valkas novada Turnā, pēc gada Viesītē. Jāteic, ka Gaiķi vietvārdnieku lokā tiek dēvēts par balto pagastu, jo pēc Jura Plāķa vākuma 20. gadsimta sākumā uz to dažādu iemeslu dēļ nav devusies neviena valodnieku ekspedīcija un šīs apkaimes vietvārdi aptuveni gadsimtu nav lingvistiski reģistrēti un publicēti. Gaiķu pagasta vietvārdiem raksturīgas kursisko un zemgalisko izlokšņu iezīmes.

"Pati būtiskākā iezīme ir vietvārdu veidošana ar izskaņu ene un tas ir ļoti daudzos pļavas vārdos ar šo eni izsaka piederību, piemēram, Pēterene, tā ir Pēterim piederoša pļava. Tas dod ne tkai kultūrai, bet arī folklorai, ģeogrāfijai, valodai, jo vietvārds, valoda pati mainās nepārtraukti, bet vietvārds ir tas, kas saglabā negrozītu to valodu," saka LU Latviešu valodas institūta direktore, pētniece Sanda Rapa.

Nākamā Vietvārdu diena tiks rīkota Preiļu pagastā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti