Viņš skaidroja, ka Stambulas konvencijas apstiprināšana Latvijā būtu arī solis pretī tam, lai skolās spriestu par to, vai ģimenē var būt divi tēvi vai divas mātes. Tāpēc ir atklāti jāapzinās, uz “ko mēs ejam”.
Viņaprāt, tā ir viena no Stambulas konvencijas daļām. Otra puse ir sieviešu aizstāvība pret vardarbību. Taču tā Latvijā jau ir reglamentēta un ietverta virknē likumu.
Tieši ZZS pēc katoļu arhibīskapa vizītes Saeimā nolēma neatbalstīt Stambulas konvencijas tālāku virzīšanu.
Šobrīd Stambulas konvenciju ir parakstījušas 46 valstis, taču ratificējušas – 28. Pēdējā konvenciju ratificējusi Šveice, kas to paveica pagājušā gada nogalē.
Vēl 2016. gadā Latvija bija pēdējā Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts. Tomēr pērn pēc asām diskusijām valdība nolēma parakstīt šo konvenciju. Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Dzintara Rasnača vadītā Tieslietu ministrija pauda bažas par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ. Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču. Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji.
